Anda Rožukalne (Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze)
Pēc 21. janvārī LTV demonstrētā raidījuma "De facto" sižeta "Ķīna pirmajā vietā?" ombuds saņēma divus iesniegumus, kuros lūgts izvērtēt, vai tajā izskanējusī informācija ir precīza, vai tā nav aizskaroša un maldinoša? Kāpēc žurnālisti apspriež Saeimas deputātu grupas brauciena uz Ķīnu detaļas?
Pēc detalizētas sižeta veidošanas apstākļu noskaidrošanas un tā satura izvērtēšanas
LTV žurnālistu darbībā profesionālās ētikas pārkāpums netika konstatēts.
Tas skaidrots abos atzinumos, kas lasāmi šeit un šeit. Tomēr, vērtējot mediju atbildīgumu un skaidrojot pieņemtos lēmumus, ir jāaktualizē divi ar žurnālistikas ētiku saistīti jautājumi – par žurnālistikas profesionālo loģiku un žurnālistikas praksi.
Vai un kā žurnālists var atspoguļot viņa rīcībā esošu informāciju?
"De facto" žurnālista Ivo Leitāna sižets bija izvērsts un detalizēts. Taču abu iesniegumu autoru uzmanību piesaistīja sižeta noslēgumā izskanējusī raidījuma vadītājas Ingas Šņores piebilde: "Šlesers šonedēļ LTV atrakstīja, ka uz jautājumiem būšot gatavs atbildēt pēc atgriešanās no Ķīnas. Šo nedēļas nogali viņš ar kolēģiem pavada salā Dienvidķīnas jūrā, kas pazīstama ar savām tropiskajām pludmalēm. "De facto" zināms, ka daži no braucējiem pirms došanās uz Ķīnu Saeimā lielījušies, cik labus kūrortus viņiem tur izdosies baudīt."
Viens no iesniedzējiem šīs epizodes pēdējos divus teikumus novērtējis kā sižeta tēmai neatbilstošus, kā pretējus sabiedriskā medija darbības funkcijām un kritizē, ka sižetā nav minētas konkrētas personas, kas "lielījušās". Otrs iesniedzējs savukārt uzskata, ka sižeta autors apzināti izplata "melīgu informāciju par Saeimas deputātu vizītes Ķīnā darba kārtību".
Analizējot visu sižetu par braucienu uz Ķīnu, nevaru piekrist, ka sižeta beigās minētais par to, kā daži gaidāmā brauciena dalībnieki to komentējuši, tajā neiederas. "De facto" ir analītisks raidījums. Lai veidotu tā saturu, žurnālistam ir jāapkopo un jāanalizē dažāda veida informācija. Deputātu brauciens, ko finansē Ķīnas vēstniecība, noteikti ir uzmanības vērts, tam ir sabiedriska nozīme, tāpat ir pamats diskutēt par dažādiem šīs tēmas aspektiem, to vidū – potenciālo braucēju versijām par tā laikā iegūstamajām pieredzēm. Šāda prakse atbilst redakcionālajās vadlīnijās aprakstītajam objektivitātes principam, kas nosaka, ka "sabiedriskie mediji satura izklāstā balstās uz faktiem, izmanto informāciju, kas palīdz saprast kontekstu, un gādā, lai izskan tematam, žanram vai raidījuma formātam būtiskie argumenti un viedokļi".
Tāpat, izvērtējot iegūto informāciju, nekonstatēju, ka konkrētā piebilde raidījuma beigās atspoguļo "deputātu vizītes Ķīnā darba kārtību", kā teikts vienā no iesniegumiem. Šajā piebildē atspoguļota žurnālista iegūtā informācija un secinājumi par gaidāmo braucienu uz Ķīnu. Vizītes darba kārtība žurnālista rokās nonāca pakāpeniski un ar novēlošanos, tā bija fragmentāra, bet tajā bija minēti brauciena galamērķi un norises vietas. Kā savā atbildē uz ombuda jautājumiem norādīja LTV galvenā redaktore Sigita Roķe: vizītes programmā bijis redzams, ka grupa trīs naktis pavadīs Hainaņas salā, kas "tiek dēvēta par "Austrumu Havajām" un ir pazīstama ar tropu klimatu un pludmales kūrortiem". Programmas pārskatā par komandējuma noslēguma dienām bija pievienots arī viesnīcas nosaukums. "Atsauksmēs šī tiek dēvēta par augstas klases viesnīcu Hainaņas kūrortdaļā. Saskaņā ar Latviešu literārās valodas vārdnīcas skaidrojumu, kūrorts ir "apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes". Līdz ar to nav apstrīdams tas, ka deputāti pabija kūrortā – salā ar tropisku klimatu, kurā ir uzcelts medicīnas centrs," pausts LTV atbildes vēstulē. Zinot, ka sižetā iekļautā informācija atspoguļo žurnālista ievākto informāciju pirms brauciena, nav pamata uzskatīt, ka sniegta neprecīza informācija par Saeimas deputātu komandējuma "darba kārtību", jo tā nav minēta konkrētajā fragmentā. Sižetā ir apkopota informācija par apmeklējuma vietu. Secinājumi par konkrētās salas kūrorta statusu ir pārbaudīti un pierādāmi.
Kāpēc žurnālists neatklāj savus avotus?
Sižetā kopumā izmantoti vairāki avoti, bet noslēgumā pievienotās piebildes avoti nav minēti. Tas radījis viena iesnieguma autora pretenzijas par šādas informācija patiesumu un atbilstību.
Jāsaka, ka žurnālistam ir tiesības neatklāt savus informācijas avotus. Tikai tiesa var pieprasīt to atklāšanu. Protams, ir svarīgi noskaidrot, vai žurnālists ir pārbaudījis avotu sniegtās informācijas patiesumu un avotu motivāciju sniegt informāciju žurnālistam.
Skaidrojot teiktā pamatojumu, uzzināju daudzas detaļas par profesionālajām procedūrām, kādas izmantotas minētās informācijas iegūšanai, tās pārbaudei, par informācijas avotiem un to saistību ar braucienu un autora argumentus neatklāt informācijas avotu. To visu izvērtējot, uzskatu, ka raidījumā ir atrisināta dilemma starp pienākumu informēt, sniegt patiesu informāciju un neatklāt informācijas avotu. Sižeta autors ir sekojis Latvijas sabiedrisko mediju Redakcionālo vadlīniju 2.2. sadaļā minētajam: "Žurnālistam ir tiesības neatklāt informācijas avotu, ja tam ir pamatots iemesls vai avots to ir pieprasījis."
Arī LTV atbildē par informācijas avotiem norādīts, ka
LTV ir pārliecināta, ka ir "izvērtēta informācijas avota/-u uzticamība un avota/-u kvalitāte." To apliecina arī citu avotu informācija.
LTV raidījuma "De facto" autoriem ir tiesības un pienākums brīvi izmantot, analizēt un prezentēt to rīcībā esošu informāciju. Žurnālista darbs ļauj iekļaut raidījumā informāciju, kuras patiesums ir profesionāli novērtēts, arī gadījumos, kad informācijas avots vai informācijas pārbaudes metodes nav minētas. Sižetā ir apspriesti sabiedrībai nozīmīgi jautājumi, veicinot par tiem diskusiju un dodot iespēju sabiedrības pārstāvjiem veidot savu viedokli. Nav pamata sižeta vērtēšanā piemērot sašaurinātu izpratni par žurnālistiku un žurnālista lomu, uzskatot, ka žurnālists tikai nodod publicēšanai tā rīcībā nonākušu informāciju. Žurnālista pienākums ir informāciju analizēt, izvērtēt plašākā kontekstā, interpretēt to atbilstoši profesionāliem kritērijiem un sava raidījuma formātam.
LTV uzsver, ka analītiski pētnieciskās žurnālistikas raidījuma "De Facto" "pamatu veido pētniecība, analīze, prognozes un versijas. Raidījumā
žurnālisti pēta un analizē aktuālus notikumus, izsaka savus subjektīvus vērtējumus un versijas, uzdod jautājumus un rosina skatītājus pašiem izdarīt savus secinājumus". Tā tas darīts arī šajā reizē.