Vienota sabiedriskā medija veidošana

• Koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību (pdf)

• Koncepcijas par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību aktualizācija un īstenošanas laika grafiks (doc)

• Koncepcija par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu (pdf)

• Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādes darba grupas gala ziņojums (pdf)

Galvenais iemesls ir apvienot spēkus kvalitatīva un mūsdienīga satura attīstībai, jo veids, kā šodien tiek lietoti mediji, ir ļoti mainījies.

Cilvēki arvien mazāk klausās radio un arvien mazāk skatās televīziju, taču aizvien vairāk izmanto internetu. Ja Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) kopīgi strādās pie digitālā satura attīstības, tas būs daudz efektīvāk, nekā, ja divi uzņēmumi atsevišķi un paralēli centīsies sasniegt būtībā vienus un tos pašus mērķus.

Apvienošana uzlabos sadarbību starp līdz šim atsevišķos uzņēmumos strādājušajiem žurnālistiem - gan to paātrinās, gan padarīs vienkāršāku. Piemēram, nebūs vairs nepieciešams slēgt līgumus LTV un LR starpā par satura apmaiņu u.c. Apvienošana arī ļaus strādāt racionālāk, koncentrējot resursus saimniecisko un administratīvo funkciju efektīvākai veikšanai. 

Apvienošanas mērķis ir izveidot spēcīgāku, labāk nodrošinātu sabiedriskā medija uzņēmumu, kas veidos vairāk kvalitatīva satura un to izplatīs tādā veidā, kas cilvēkiem ir visērtākais lietošanai. Šobrīd LR, LTV un vienotā ziņu portāla LSM.LV darbs Latvijas sabiedrībā ir kopumā augstu novērtēts, tomēr pētījumi parāda, ka ir noteiktas auditorijas grupas, kas netiek pietiekami sasniegtas, un satura formāti, kuru kvalitāte būtu jāuzlabo.

Vienota medija struktūra būs efektīvāka ilgtermiņā, jo, piemēram, jaunu tehnoloģiju ieviešana nebūs nepieciešama divās  juridiski nodalītās infrastruktūrās. Arī citi kopīgie iepirkumi būs izdevīgāki.  Līdz ar to vairāk naudas varēs ieguldīt aktivitātēs, kur jaudu nepieciešams palielināt.

Nav pamata uztraukties par satura daudzveidības samazināšanos. Gluži otrādi, nākamajos gados sabiedriskā medija žurnālistiem ir piešķirts vairāk finansējuma jauna satura veidošanai.

Vienota medija veidošana nozīmē spēku apvienošanu, nevis darbinieku atlaišanu vai izdevumu samazināšanu līdzekļu taupības dēļ. Patstāvīgu darbu turpinās gan LR, gan LTV ziņu dienesti, tādēļ joprojām saglabāsies dažādas redakcionālās pieejas aktuālo norišu atspoguļošanā. Vienlaikus, vienota uzņēmuma ietvaros, žurnālisti varēs ietaupīt līdzekļus, ja, veidojot vienkāršāku saturu, izmantos viens otra materiālus. Savukārt spēku apvienošana būs jo svarīgāka, veidojot sarežģītus pētnieciskos un analītiskos raidījumus un tos izplatot visās vienotā medija satura platformās.

Vispirms tiks izveidota vienota valde, kurā būs vairāk pārstāvēti dažādu jomu speciālisti, nekā līdz šim, bet kopējais valdes locekļu skaits būs mazāks. Sākumā kopā sāks strādāt arī juristi, finansisti un citi administratīvo un saimniecisko funkciju veicēji, kuri šobrīd abos uzņēmumos dara līdzīgu vai pat vienādu darbu. Pēc tam pakāpeniski tiks vērtēts, vai un kuras no redakcijām būtu lietderīgi apvienot, bet šis process varēs notikt tikai tad, ja būs skaidrs, ka tādējādi tiks veicināta, nevis samazināta satura kvalitāte un daudzveidība. Prioritāri ir jāapvieno visu digitālā satura veidotāju jauda.

Apvienošana netiek veikta tādēļ, lai samazinātu izdevumus satura veidošanā. Kā jau minēts, nākamajos gados sabiedriskajam medijam būs vairāk līdzekļu satura radīšanai. Līdz ar to noteikti nav pamata runāt par personāla samazināšanu. Vienlaikus, vienotā medijā tiks radīti priekšnoteikumi efektīvākai esošo resursu izmantošanai gan satura veidošanas, gan uzņēmuma pārvaldības ziņā. Tādēļ šobrīd arī nav paredzēts ļoti liels darbinieku skaita pieaugums.

Jautājums par Latvijas Sabiedriskā medija ēku tiks vēl detalizēti analizēts. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka esošo LR un LTV ēku renovācija, kā arī jaunas ēkas būvniecība prasīs lielus ieguldījumus. Lai panāktu vislabāko vienotā uzņēmuma darbinieku sinerģiju, piemērotāk būtu, ja abi līdz šim atsevišķi strādājošie mediji atrastos zem viena jumta, kur tiktu nodrošināti ar modernāko aprīkojumu. Tomēr arī esošās LR un LTV ēkas Doma laukumā un Zaķusalā ir vērtīgs resurss, tādēļ vēl tiks sīkāk analizēti arī varianti par esošo ēku rekonstrukciju vai jaunas ēkas būvniecību īpaši televīzijai. Galīgais lēmums par piemērotāko risinājumu ir jāpieņem līdz 2026. gadam.

Visi esošie, labi pazīstamie un sabiedrībā cienītie sabiedrisko mediju zīmoli tiks saglabāti. Arī pēc apvienošanas turpinās strādāt Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2 un pārējās Latvijas Radio programmas ar nemainīgiem nosaukumiem, gluži tāpat kā LTV1 un LTV7 televīzijas programmas. Arī tagadējo digitālo produktu zīmolus šobrīd nav plānots mainīt. To, protams, varēs darīt tālākā nākotnē, ja tas dos ieguvumus nākotnē.

Vienotajam uzņēmumam – Latvijas Sabiedriskajam medijam, protams, tiks veidota arī sava vizuālā identitāte, rūpīgi lemjot par visu zīmolu stratēģiju.

Jā, būs viena valde ar pieciem valdes locekļiem. Viņu atlasei tiks rīkots atklāts konkurss, ko plānots izsludināt līdz 2024. gada jūlijam un kam jānoslēdzas līdz novembrim, lai jaunā valde varētu sākt strādāt 2025. gada janvārī. Konkursā varēs piedalīties arī  esošie LR un LTV valdes locekļi. Konkursa atlases komisiju vadīs SEPLP, un tajā būs pārstāvēti dažādu jomu eksperti.

Ir noteikts, ka vienotā Latvijas Sabiedriskā medija valdē darbosies pieci valdes locekļi: valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos, valdes loceklis finanšu pārvaldības jautājumos, valdes loceklis tehnoloģiju pārvaldības jautājumos un valdes loceklis personāla vadības jautājumos. Šāds lēmums tika pieņemts jau 2022. gada sākumā, SEPLP kopā ar LR un LTV darbiniekiem izstrādājot “Koncepciju par apvienota Latvijas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidi un darbību”.

Ir diskutēts, vai nepieciešams piektais valdes loceklis personāla vadības jautājumos. Vismaz pirmajā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saplūšanas posmā ir noteikts, ka personāla vadības jautājumu risināšanai ir nepieciešams valdes loceklis. Nākotnē šī valdes locekļa funkcija var tikt pārskatīta, tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka jaunajam mediju uzņēmumam būs nepieciešams ļoti jaudīgs personāla vadītājs, kuram jāīsteno ar apvienošanu saistītās personāla reformas, tai skaitā jāievieš vienotā atalgojuma sistēma. Šobrīd LR un LTV personāla daļas ir kritiski mazas. Tātad, šādi vai ļoti līdzīgi izdevumi būtu nepieciešami arī tad, ja darbā tiktu pieņemts  jauns personāla direktors.

Arī pārējiem valdes locekļiem būs jāstrādā, veicot ļoti operatīvu darbu, kas nozīmē, ka viņu slodze būs ļoti liela.

Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekļu algas tika aprēķinātas saskaņā ar 2020. gada 4. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” un atbilstoši Valsts kancelejas “Vadlīniju publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai” 9. punktam.

Aprēķini balstījās  uz vidējo atalgojuma apjomu līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, izmantojot kompānijas “Figure” sniegtos datus no pētījuma par atalgojumu darba tirgū Latvijā 2023. gadā.”

Atbilstoši minētajām vadlīnijām, “Figure” sniegtais bāzes atalgojums tika palielināts par 10%, ņemot vērā, ka valdei jāsasniedz ambiciozi, grūti sasniedzami mērķi, īstenojot uzņēmumu reorganizāciju, izstrādājot un īstenojot jaunu vidēja termiņa darbības stratēģiju, (Vadlīniju kritērijs “Kapitālsabiedrības plānošanas dokumentos (t.sk. vidēja termiņa darbības stratēģijā) izvirzīti ambiciozi, grūti sasniedzami mērķi”), kā arī par 5%, jo plānota būtisku reformu īstenošana, tai skaitā vienotas atalgojuma sistēmas ieviešana un vienotā medija telpu risinājuma izstrāde (Vadlīniju kritērijs “Pienākumu apjoms, sarežģītība, pārvaldāmi riski ar būtisku ietekmi uz kapitālsabiedrības darbību un atbildību”).

Pēdējā solī  no iegūtā aprēķina tika atņemti 20%, jo sabiedriskā medija uzņēmuma kopējos ieņēmumus veido lielākoties valsts dotācija.

Vienots sabiedriskā medija uzņēmums būs viens no nacionālās informatīvās telpas, tātad, visas valsts drošības stūrakmeņiem, kura veidošanā ir svarīgi piesaistīt labākos profesionāļus. Valdei būs jāīsteno nozarē vēl nebijusi reforma, kas ir ļoti rets gadījums arī Eiropas mērogā (pēdējo 20 gadu laikā sabiedrisko mediju apvienošana ir notikusi tikai Igaunijā un Slovākijā).

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekļu atalgojums ir noteikts lielāks nekā šobrīd esošajā VSIA “Latvijas Televīzija” un VSIA “Latvijas Radio”, jo tās ir vidēja izmēra valsts kapitālsabiedrības. Topošais VSIA „Latvijas Sabiedriskais medijs” būs liela izmēra valsts kapitālsabiedrība, kas attiecīgi ietekmē arī tās valdes locekļiem noteikto atalgojumu. 

2025. gada 1. janvārī. Līdz tam, visu 2024. gadu, notiks sagatavošanās, lai uzņēmumu apvienošana noritētu bez sarežģījumiem.