Vienota sabiedriskā medija veidošana

• Koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību (pdf)

• Koncepcijas par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību aktualizācija un īstenošanas laika grafiks (doc)

• Koncepcija par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu (pdf)

• Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādes darba grupas gala ziņojums (pdf)

Galvenais iemesls ir apvienot spēkus kvalitatīva un mūsdienīga satura attīstībai, jo veids, kā šodien tiek lietoti mediji, ir ļoti mainījies.

Cilvēki arvien mazāk klausās radio un arvien mazāk skatās televīziju, taču aizvien vairāk izmanto internetu. Ja Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) kopīgi strādās pie digitālā satura attīstības, tas būs daudz efektīvāk, nekā, ja divi uzņēmumi atsevišķi un paralēli centīsies sasniegt būtībā vienus un tos pašus mērķus.

Apvienošana uzlabos sadarbību starp līdz šim atsevišķos uzņēmumos strādājušajiem žurnālistiem - gan to paātrinās, gan padarīs vienkāršāku. Piemēram, nebūs vairs nepieciešams slēgt līgumus LTV un LR starpā par satura apmaiņu u.c. Apvienošana arī ļaus strādāt racionālāk, koncentrējot resursus saimniecisko un administratīvo funkciju efektīvākai veikšanai. 

Apvienošanas mērķis ir izveidot spēcīgāku, labāk nodrošinātu sabiedriskā medija uzņēmumu, kas veidos vairāk kvalitatīva satura un to izplatīs tādā veidā, kas cilvēkiem ir visērtākais lietošanai. Šobrīd LR, LTV un vienotā ziņu portāla LSM.LV darbs Latvijas sabiedrībā ir kopumā augstu novērtēts, tomēr pētījumi parāda, ka ir noteiktas auditorijas grupas, kas netiek pietiekami sasniegtas, un satura formāti, kuru kvalitāte būtu jāuzlabo.

Vienota medija struktūra būs efektīvāka ilgtermiņā, jo, piemēram, jaunu tehnoloģiju ieviešana nebūs nepieciešama divās  juridiski nodalītās infrastruktūrās. Arī citi kopīgie iepirkumi būs izdevīgāki.  Līdz ar to vairāk naudas varēs ieguldīt aktivitātēs, kur jaudu nepieciešams palielināt.

Nav pamata uztraukties par satura daudzveidības samazināšanos. Gluži otrādi, nākamajos gados sabiedriskā medija žurnālistiem ir piešķirts vairāk finansējuma jauna satura veidošanai.

Vienota medija veidošana nozīmē spēku apvienošanu, nevis darbinieku atlaišanu vai izdevumu samazināšanu līdzekļu taupības dēļ. Patstāvīgu darbu turpinās gan LR, gan LTV ziņu dienesti, tādēļ joprojām saglabāsies dažādas redakcionālās pieejas aktuālo norišu atspoguļošanā. Vienlaikus, vienota uzņēmuma ietvaros, žurnālisti varēs ietaupīt līdzekļus, ja, veidojot vienkāršāku saturu, izmantos viens otra materiālus. Savukārt spēku apvienošana būs jo svarīgāka, veidojot sarežģītus pētnieciskos un analītiskos raidījumus un tos izplatot visās vienotā medija satura platformās.

Vispirms tiks izveidota vienota valde, kurā būs vairāk pārstāvēti dažādu jomu speciālisti, nekā līdz šim, bet kopējais valdes locekļu skaits būs mazāks. Sākumā kopā sāks strādāt arī juristi, finansisti un citi administratīvo un saimniecisko funkciju veicēji, kuri šobrīd abos uzņēmumos dara līdzīgu vai pat vienādu darbu. Pēc tam pakāpeniski tiks vērtēts, vai un kuras no redakcijām būtu lietderīgi apvienot, bet šis process varēs notikt tikai tad, ja būs skaidrs, ka tādējādi tiks veicināta, nevis samazināta satura kvalitāte un daudzveidība. Prioritāri ir jāapvieno visu digitālā satura veidotāju jauda.

Apvienošana netiek veikta tādēļ, lai samazinātu izdevumus satura veidošanā. Kā jau minēts, nākamajos gados sabiedriskajam medijam būs vairāk līdzekļu satura radīšanai. Līdz ar to noteikti nav pamata runāt par personāla samazināšanu. Vienlaikus, vienotā medijā tiks radīti priekšnoteikumi efektīvākai esošo resursu izmantošanai gan satura veidošanas, gan uzņēmuma pārvaldības ziņā. Tādēļ šobrīd arī nav paredzēts ļoti liels darbinieku skaita pieaugums.

Jautājums par Latvijas Sabiedriskā medija ēku tiks vēl detalizēti analizēts. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka esošo LR un LTV ēku renovācija, kā arī jaunas ēkas būvniecība prasīs lielus ieguldījumus. Lai panāktu vislabāko vienotā uzņēmuma darbinieku sinerģiju, piemērotāk būtu, ja abi līdz šim atsevišķi strādājošie mediji atrastos zem viena jumta, kur tiktu nodrošināti ar modernāko aprīkojumu. Tomēr arī esošās LR un LTV ēkas Doma laukumā un Zaķusalā ir vērtīgs resurss, tādēļ vēl tiks sīkāk analizēti arī varianti par esošo ēku rekonstrukciju vai jaunas ēkas būvniecību īpaši televīzijai. Galīgais lēmums par piemērotāko risinājumu ir jāpieņem līdz 2026. gadam.

Visi esošie, labi pazīstamie un sabiedrībā cienītie sabiedrisko mediju zīmoli tiks saglabāti. Arī pēc apvienošanas turpinās strādāt Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2 un pārējās Latvijas Radio programmas ar nemainīgiem nosaukumiem, gluži tāpat kā LTV1 un LTV7 televīzijas programmas. Arī tagadējo digitālo produktu zīmolus šobrīd nav plānots mainīt. To, protams, varēs darīt tālākā nākotnē, ja tas dos ieguvumus nākotnē.

Vienotajam uzņēmumam – Latvijas Sabiedriskajam medijam, protams, tiks veidota arī sava vizuālā identitāte, rūpīgi lemjot par visu zīmolu stratēģiju.

Ir noteikts, ka vienotā Latvijas Sabiedriskā medija valdē darbosies pieci valdes locekļi: valdes priekšsēdētājs, valdes loceklis programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos, valdes loceklis finanšu pārvaldības jautājumos, valdes loceklis tehnoloģiju pārvaldības jautājumos un valdes loceklis personāla vadības jautājumos. Šāds lēmums tika pieņemts jau 2022. gada sākumā, SEPLP kopā ar LR un LTV darbiniekiem izstrādājot “Koncepciju par apvienota Latvijas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidi un darbību”.

Ir diskutēts, vai nepieciešams piektais valdes loceklis personāla vadības jautājumos. Vismaz pirmajā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saplūšanas posmā ir noteikts, ka personāla vadības jautājumu risināšanai ir nepieciešams valdes loceklis. Nākotnē šī valdes locekļa funkcija var tikt pārskatīta, tomēr jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka jaunajam mediju uzņēmumam būs nepieciešams ļoti jaudīgs personāla vadītājs, kuram jāīsteno ar apvienošanu saistītās personāla reformas, tai skaitā jāievieš vienotā atalgojuma sistēma. Līdzšinējās LR un LTV personāla daļas ir bijušas kritiski mazas. Tātad, šādi vai ļoti līdzīgi izdevumi būtu nepieciešami arī tad, ja darbā tiktu pieņemts  jauns personāla direktors.

Arī pārējiem valdes locekļiem būs jāstrādā, veicot ļoti operatīvu darbu, kas nozīmē, ka viņu slodze būs ļoti liela.

Latvijas Sabiedriskā medija valdes priekšsēdētājai noteikta mēneša atlīdzība -  9156 eiro. Valdes locekļiem noteikta mēneša atlīdzība – 8324 eiro.

Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekļu atlīdzības aprēķins balstījās  uz vidējo atalgojuma apjomu līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, izmantojot darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas “Figure Baltic Advisory” veikto salīdzinošo pētījumu par atalgojumu 2024. gadā valdes locekļiem privātajā sektorā. No šī atalgojuma apjoma tika atņemti 20%, jo Latvijas Sabiedriskā medija ieņēmumus lielākoties veidos valsts dotācija. Valdes priekšsēdētājas atlīdzība noteikta par 10% lielāka nekā valdes locekļa atlīdzība.

Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Pārvaldības likums) 79. panta ceturtā daļa nosaka, ka  mēneša atlīdzību valdes loceklim nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Pārvaldības likuma 31.¹ panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kārtību un kritērijus, kā arī mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai — atsevišķos gadījumos — nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas. 

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 63 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru”, jaundibināmā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” atbildīs lielai kapitālsabiedrībai.