Latvijas Sabiedrisko mediju Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu satura novērtējuma ietvaros tiks aplūkots un analizēts Latvijas Televīzijas (LTV1), Latvijas Radio (LR1, LR4, PIECI.LV, NABA) un tiem piesaistīto interneta platformu (LSM.lv, RUS.LSM.lv) priekšvēlēšanu procesam veltīto vēstījumu (debašu, analītisko raidījumu, interviju, rakstu u.c.) saturs un forma, vērtējot tos no politikas zinātnes un politisko procesu pētnieka (politologa) skatu punkta.
- Recenzija par VSIA “Latvijas Radio” veidoto saturu
- Recenzija par VSIA “Televīzija” veidoto saturu
Jāņa Dombura komentāri par Guntas Slogas recenziju par sabiedriskā pasūtījuma izpildi saistībā ar LTV1 raidījumiem Valsts prezidenta priekšvēlēšanu norises atspoguļošanā 2023.gada maijā (balstīts uz komentāriem mutvārdu apspriešanā SEPLP telpās 2023.gada 5.jūlijā)
Kopumā vērtējot jāsecina, ka Guntas Slogas recenzija ir nekvalitatīva, tendencioza un neargumentēta. Uzskatu, ka tā drīzāk būtu jādēvē par “tā saucamo recenziju”, jo tā rada riskus degradēt sabiedriskā pasūtījuma vērtēšanu un žurnālistikas pamatprincipus, un var veicināt riskus neadekvātai mediju satura ietekmēšanai vai pat cenzēšanai.
Pamatā turpmāk izklāstītais saistās ar apgalvojumiem par manu un manu kolēģu darbu, veidojot intervijas ar Valsts prezidenta amata kandidātiem un diskusiju ar Saeimas frakciju vadītājiem speciālajā raidījumu sērijā, kā arī diskusijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”. Apsveicot citus LTV kolēģus, kuri G.Slogas darbā saņēmuši pozitīvas atsauksmes, tomēr gribu atzīmēt, ka, manuprāt, šāda stila sacerējumi nav stabils pienesums mediju darba uzlabojumam kopumā, bet drīzāk problēma, jo līdzīgā nepamatotā un nesamērīgā stilā par jebkuru tēmu vai jebkurā žanrā attiecībā uz jebkuriem autoriem var piemeklēt neadekvātu “ierāmējumu” par to, kas ir “pareizi” vai nepareizi”, “labi” un “slikti”. Bet šādu sacerējumi nopietna iztirzāšana SEPLP sēdēs, kā tas notika šajā gadījumā 05.07.2023, ir farss, kas pastiprina augšminētos riskus. Līdzīgas indikācijas redzamas arī iepriekšējās, 2022.gada recenzijās.
Iepazīstoties ar G.Slogas recenziju, vispirms rodas jautājums, vai tā atbilst recenzijas jēgai un uzdevumiem, līdz ar to – vai tas vispār atbilst sabiedriskā pasūtījuma vērtēšanas mērķiem.
Ievadā ir teikts, ka ir recenzēta priekšvēlēšanu norises atspoguļošana, izdalot deviņas “satura vienības”. Taču jāatzīmē, ka SEPLP novērtējuma anketā izdalīts, kādi ir kritēriji satura vērtēšanai - personāla darba kvalitāte, satura vērtība un oriģinalitāte, satura neitralitāte un sabalansētība virsrakstos, līdos, vizuālajos risinājumos, valodas lietojums, informācijas avotu atlase un izmantojums, vēstījuma uztveramības kvalitāte, konteksta saprotamība (2.2.punkts). Tātad, pārdesmit žurnālistiskā darba profesionālie aspekti. Taču absolūtais vairākums no tiem G.Slogas darbā vispār nav apskatīti, savukārt saistībā ar tiem, kas ir apskatīti, dominē vispārīgas frāzes, bez pamatojuma.
Vispirms uzskatu par nepieciešamu norādīt dažus faktus un aspektus, kas nav minēti G.Slogas recenzijā, bet kuri, manuprāt, vērtējami, vismaz kontekstā, ja notiktu pilnvērtīga recenzēšana:
- Priekšvēlēšanu laikā LTV1 ēterā (un no tur pārraidīto raidījumu atvasinājumos LSM.lv portālā, kas arī ir saistītas satura vienības) bija gan speciālā priekšvēlēšanu raidījumu sērija, kas bija saistīta tikai ar konkrēto tēmu, gan ikdienas un iknedēļas cikla raidījumi, tostarp “Kas notiek Latvijā?”, kuri satura prioritātes tiek noteiktas atsevišķi. Protams, notiek zināma veida koordinācija, tomēr būtu jāapzinās, ka šis nav viens, redakcionāli centralizēts satura kopums. Kas, manuprāt, ir labi. Papildus, apskatāmajā recenzijā ir pieminēts “Kas notiek Latvijā?” 31.maija raidījums, kas neatbilst uzstādījumam par priekšvēlēšanu atspoguļošanu, jo tas notika jau pēc prezidenta ievēlēšanas un galvenokārt bija veltīts vēlēšanu rezultātu un seku apspriešanai.
- “Kas notiek Latvijā?” saturs bija arī secīgs plašākā kontekstā, jo prezidenta priekšvēlēšanu tematika tika iztirzāta arī agrākos raidījumos. Savukārt raidījumu tematikas un dalībnieku spektrs tika strukturēti, ņemot vērā gan LTV, gan citos medijos redzamo, klausāmo un lasāmo satura un dalībnieku spektru, lai veicinātu viedokļu un pārstāvniecības spektru.
- Gan prezidenta amata kandidātu interviju un frakciju vadītāju diskusijas, gan “Kas notiek Latvijā?” saturs tika veidots, plaši caurskatot un analizējot Latvijas medijos un publiskajā telpā pieejamo informāciju un viedokļus, kā arī dažāda veida informāciju no neoficiāliem avotiem. Tā rezultātā redakcionāli tika atlasītas saturiskās prioritātes iztirzājamajiem jautājumiem, veidota katra raidījuma struktūra, noteikti akcenti, lai skatītāji gūtu gan citur aizsāktu tēmu padziļinātu turpinājumu, gan citur nepieejamu materiālu vērtēšanai, bet kolēģi medijos vai sociālo tīklu lietotāji – arī citēšanai. Tāpat tika sabalansēta tematika saistībā ar kandidātu biogrāfijām un karjerām, programmātiskajiem vai sabiedrisko attiecībā uzstādījumiem, partiju, sabiedrības grupu un valsts interešu aspektiem, utt. Taču nekas no tā G.Slogas recenzijā nav plašāk apskatīts. Daļa no it kā vērtētajiem deviņiem raidījumiem raidījumi vispār pieminēti vien garāmejoši ar vienu frāzi, kas, turklāt, tieši nesaistās ar raidījuma saturu.
Rezumējot – pamatojoties uz augšminēto uzskatu, ka veidojot gan trīs Valsts prezidenta amata kandidātu intervijas (22.,23. un 25.maijā), gan frakciju vadītāju diskusiju (28.maijā), gan “Kas notiek Latvijā?” raidījumus bez politiķu dalības (24. un 31.maijā un arī iepriekš, 10.maijā), “Kas notiek Latvijā?” komanda nodrošināja kvalitatīvu un analītisku žurnālistiku, tostarp atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam. Vienmēr var diskutēt par kāda darba konceptuāliem uzstādījumiem vai konkrētām detaļām, ja tam ir pienācīgs pamats, bet šis nav tāds gadījums.
Šajā sadaļā seko komentāri par apgalvojumiem, kas ir ietverti G.Slogas recenzijā, bet kam izpaliek pamatojums.
- Saistībā ar intervijām teikts: “Jautājumus par profesionalitātes pamatprincipa – neitralitātes - ievērošanu rada Jāņa Dombura veiktā intervija ar vienu no prezidenta amata kandidātēm Elīnu Pinto (pārraide 23.maijā). Žurnālists vairākkārt asi pārtrauca intervējamo, vairākkārt centās norādīt uz viņas līdzšinējās karjeras neatbilstību prezidenta amatam (piemēram, norādot, ka E.Pinto 6 gadus pavadījusi tulces amatā). Salīdzinājumā intervijas ar diviem pārējiem prezidenta amata kandidātiem – Uldi Pīlēnu (23.maijs) un Edgaru Rinkēviču (25.maijs) noritēja stilistiski neitrālākā tonī, bez klaji uzbrūkošiem jautājumiem, jo īpaši E.Rinkēviča gadījumā. Tiesa, jāuzsver, ka kopumā visos raidījumos J.Domburs bija izvēlējies “uzbrūkošu” stilu, acīmredzot, vēloties skatītājam uzrādīt visu kandidātu vājās vietas. Jautājums, vai šis mērķis attaisnoja līdzekļus, paliek līdz galam neatbildēts.”
Pilnībā noraidu šos nepamatotos apgalvojumus. Nav atcelts ne tas, ka žurnālistika var būt provocējoša vai izaicinoša, ne tas, ka politiķi ir pakļaujami visplašākajai kritikai – lielākai nekā “parastie” pilsoņi.
Neitralitātes ievērošana ir personiskās attieksmes nošķiršana, bet žurnālista darbs nav vienveidīgi vai identiski jautājumi dažādiem atbildētājiem neatkarīgi no viņu personības un satura konteksta. Pilnībā izslēdzu savu personisko attieksmi (kuras bieži vien man nemaz nav) jebkādā kontekstā, taču kā žurnālists pret jebkuru intervējamo vai diskusijas dalībnieku uzstādu tādus jautājumus un izsaku tādas replikas, kas ir balstītas uz faktu un viedokļu analīzi. Un šis saturs, tostarp tā kritiskums ir samērīgs atbilstoši konkrētam atbildētajam, viņa atbildībai un darbībai.
Frāzes par asu vai neasu pārtraukšanu, stilistiskiem toņiem, klaji vai neklaji uzbrūkošiem jautājumiem un tamlīdzīgi, rada vienu un to pašu jautājumu – ar kādiem mērinstrumentiem un pēc kādas skalas tas ir izmērīts? Nav norādes ne uz vienu konkrētu epizodi, nevienu citātu, tikai vispārīgas frāzes – kas ir demagoģiski paņēmieni, savienojot vispārīgas un personiskas pretenzijas, un izvirzot prezumpciju, ka par tām a priori pienāktos taisnoties. Skat. iepriekš – pamatots kritiskums un samērīgums katrā konkrētā gadījumā saistībā ar konkrētu satura kontekstu ir mani profesionālie kritēriji. Bet tos G.Sloga nav pat mēģinājusi analizēt. Uzbrūk vai neuzbrūk karā, es savā žurnālistikā kritiski un prasīgi intervēju tos, kuriem pienākas kritiskums un prasīgums, nekādus stilus neizvēloties. Un uzskatu, ka Latvijas žurnālistikā visiem vēl vairāk jāpārtrauc visus tos, kuri neatbild lakoniski vai runā “pa tukšo” – tā Latvijas demokrātija tikai iegūtu.
Attiecībā par “vājajām vietām” un to “uzrādīšanu”. Ir runa par Valsts prezidenta amata – valsts augstākā amata kandidātiem. Žurnālistu pienākums ir parādīt, kā katrs no kandidātiem spēj reprezentēt sevi un kā spētu reprezentēt valsti, neērtās un nekomplimentārās, nevis pazemīgās intervijās. Un pēc šādiem principiem bija veidotas arī šo trīs kandidātu intervijas, tostarp arī saistībā ar viņu karjerām – katram atšķirīgām. Par ko visiem trim konkrētajās intervijās bija konkrēti atšķirīgi jautājumi un iespējas atbildēt.
- Saistībā ar “Kas notiek Latvijā?” teikts: “skatītājs dažbrīd, iespējams, juta pārsātinājumu no piedāvātā satura. Piemēram, 24.maijā un 31.maijā pārraidītie raidījumi “ Kas notiek Latvijā”, kuros tika pulcēti dažādu jomu eksperti, nesniedza būtisku vai novatorisku saturisko pienesumu kopējam LTV piedāvājumam, tas ir, bija grūti saprotams raidījumu mērķis un uzdevums, radot priekšstatu, ka tie veidoti, jo jāatspoguļo tā brīža notikums NR1. pats par sevi, ne tāpēc, ka raidījuma veidotāji izvēlējušies atspoguļot īpašas šī procesa šķautnes”.
Pilnībā noraidu šos nepamatotos apgalvojumus.
Pirmkārt, tie izteikti, neanalizējot absolūti neko no minēto raidījumu reālā satura.
Otrkārt, pieņēmumus par skatītāju sajūtām ieteiktu pamatot ar socioloģiju, atsaucēm uz to vai jebko līdzīgu.
Treškārt, žurnālistikas uzdevums ir iztirzāt notikumus no dažādiem aspektiem un skatapunktiem, neatkarīgi no atsevišķu sabiedrības locekļu sajūtām.
Ceturtkārt, minētajos raidījumos piedalījās ne tikai dažādu jomu eksperti, bet arī dažādu sabiedrības slāņu un grupu pārstāvji, tā redakcionāli balansējot dažādus segmentus, dažādas ideoloģijas, dažādas praktiskās un akadēmiskās pieredzes, dažādas publiskās aktivitātes un “insaideru” zināšanas, utt. Var tikai izteikt izbrīnu par G.Slogas nekādi nepamatotu apgalvojumu, ka, piemēram, pēdējā gadā visplašāko sabiedrības atzinību un autoritāti ieguvušais Reinis Pozņaks vai gadu desmitiem pieredzi uzkrājis vēlēšanu eksperts Arvīds Dravnieks, vai lielākās NVO jumta organizācijas “Pilsoniskā alianse” vadītāja Kristīne Zonberga nav snieguši tādu vai citādu pienesumu sabiedrībai. Nemaz nerunājot par to, ka 31.maija vakarā KNL? studijā bija pirmā reize, kad izvērsti, detalizēti un strukturāli vienkopus tika iztirzātas vēlēšanu īstermiņa un potenciālās ilgtermiņa sekas, ietverot divu dažādu politologu, divu dažādu mediju komentētāju, kā arī ekonomista un pilsoniskās sabiedrības pārstāves vērtējumus.
- saistībā ar visiem raidījumiem: “ jautājumus rada arī J.Dombura vadītie raidījumi “Kas notiek Latvijā”. Vienā no raidījumiem (24.maijā) ekspertu vidū bija 4 vīrieši un 2 sievietes, bet otrā (31.maijā) – 1 sieviete un 5 vīrieši. Gan intervija ar E.Pinto, gan sieviešu pārstāvniecības proporcijas abos raidījumos rada jautājumus, vai “Kas notiek Latvijā?” raidījuma komanda pievērš pietiekami uzmanību vienlīdzību veicinoša, iekļaujoša satura radīšanai (diskusijas nerada raidījums ar parlamenta frakciju vadītājiem, jo visas vada vīrieši).
Pilnībā noraidu šos nepamatotos apgalvojumus.
Retorika, ka raidījuma dalībnieki matemātiski jāstrukturē pēc dzimumiem nevis saturiskās atbilstības, noteiktu organizāciju vai iestāžu pārstāvniecības kontekstā, ir absurda, tāpat kā interpretāciju mēģinājumi par “iekļaujošu saturu”. Tad recenzētājai būtu jāsāk ar pretenzijām pret Latvijas Saeimas vēlētājiem un Latvijas valdības apstiprinātājiem par dzimumu proporcijām. Nemaz nerunājot par to, ka (jebkurās) televīzijās uz raidījumiem deleģēto personu bieži vien nosaka deleģētājs, nevis aicinātājs, bet visi aicinātie dalībnieki gluži praktiski nevar ierasties. “Kas notiek Latvijā?” vērš uzmanību gan dzimumu, gan nozaru, gan atbildību un vēl daudziem citiem pārstāvniecību aspektiem. Samērīgi.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un tā saucamās recenzijas nepilnīguma pakāpi,
- neredzu nekādu argumentāciju uz šāda sacerējuma pamata izdarīt jebkādus plašākus secinājumus, par ieteikumiem nerunājot;
- mans ieteikums ir tā saucamās recenzijas autorei atzīt nepienācīgi paveiktu darbu jeb pašdiskvalificēties;
- aicinu SEPLP šādu sacerējumu nepublicēt vai, publicēšanas gadījumā publicēt arī informāciju par tā izmaksām no nodokļu maksātāju naudas, kā arī konstatēt tā neatbilstību sabiedriskā pasūtījuma vērtēšanas pienācīgai kvalitātei, tādējādi novēršot varbūtību, ka žurnālisti vai citi interesenti šādu darbu var novērtēt kā pienācīgas un pilnvērtīgas recenziju paraugu.
- aicinu nodrošināt atšķirīgo viedokļu – šajā gadījumā mana – publicēšanu šādos gadījumos.
Papildus tam, ierosinu SEPLP pārskatīt šādu, ja nemaldos, no NEPLP pārmantoto recenzēšanas praksi un formātu. Uzskatu, ka daudz lietderīgāka – gan mediju žurnālistikas kvalitātes celšanai, gan sabiedriskā pasūtījuma izveides pilnveidošanai - būtu konkrēta, šaurāka raidījumu kopuma satura, redakcionālo un žurnālistisko vai producēšanas (vai režijas) lēmumu vai risinājumu apspriešanu veikt pašu mediju ikdienas darbā iesaistīto praktiķu profesionālā plašākā lokā, iespējams, pēc uzraugošās iestādes kritērijiem, bet bez tiešas dalības apspriešanas procesā. Savukārt satura plašāku segmentu un auditorijas labuma vērtēšana varētu notikt, pieaicinot dažādu jomu, ne vien mediju, lietpratējus. Bet jebkurā gadījumā – nodrošinot uz faktiem un datiem balstītus pamatotus vērtējumus un dažādus skatupunktus. Intereses gadījumā esmu gatavs izvērstāk izklāstīt iespējamās recenzēšanas formātu alternatīvas.
P.S. Dzīves un darba pieredzē esmu saskāries ar vairākkārtējiem mēģinājumiem no mediju partneru puses, piesaucot sadomātus ieganstus, izvirzīt pretenzijas un rosināt ierobežot žurnālistiskā darba iespējas. Ja par šādu ieganstu kļūs arī šī recenzija, tad atliks secināt, ka tā ir kalpojusi arī tādam nolūkam.
Jānis Domburs
Žurnālists, “Kas notiek Latvijā?” autors un vadītājs
- Latvijas Radio priekšvēlēšanu satura projektu izvērtējums:
- Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu satura projektu izvērtējums:
- LSM.lv un Rus.LSM.LV priekšvēlēšanu satura projektu un sociālo mediju komunikācijas izvērtējums:
Neatkarīgas nozares ekspertes pēc SEPLP pasūtījuma veikušas Krievijas uzsāktā kara Ukrainā atainojuma izvērtējumu saturam Latvijas Radio, Latvijas Televīzijā, multimediālajā platformā RUS.LSM un tā sociālo tīklu platformās.
Sabiedrisko mediju satura atspoguļojums ir bijis daudzveidīgs un izstrādāts atbilstoši profesionālās žurnālistikas principiem. Ekspertes secināja, ka darbs ir veikts augstā kvalitātē, veidojot saturu gan latviešu, gan krievu valodā.
Turpmāk nepieciešams stiprināt kara un konflikta žurnālistikas kapacitāti, kā arī tehnisko nodrošinājumu, tajā skaitā rūpējoties par žurnālistu drošību konfliktu zonā.
Sabiedrisko mediju satura izvērtējums ir veikts par laiku no 2022.gada 24.februāra līdz 24.martam, analizējot katras nedēļas otrdienas informatīvos un analītiskos raidījumus.