Anda Rožukalne, Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze,
Sandra Sprudzāne, SEPLP eksperte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošā pētniece
Publisks viedoklis ir kā abpusgriezīgs zobens, tas skaidro faktus, uzsver vērtības un ietekmē. Tas var "atvērt acis" un vienlaikus būt nepieņemams, uzskatīts par neatbilstošu un bīstamu. Viedoklim ir spēks!
Vēršanās pie sabiedrisko mediju ombuda par nepieņemamiem viedokļiem, kas izskan intervijās, diskusijās, žurnālistu uzdotajos jautājumos vai izvēlētajos virsrakstos, 2023. gadā veidoja nozīmīgu iesniegumu daļu. Vai žurnālists drīkst izteikt viedokli? Kā izpaužas profesionālā neitralitāte, atrodoties viedokļu sadursmes vidū? Kā profesionāli ētiski izmantot universālās tiesības izteikt savu viedokli?
Britu žurnālista, publicista un politiķa C.P. Skota (Charles Prestwich Scott) klasiskais citāts, ka "Fakti ir svēti, bet komentāri ir brīvi" gadu desmitiem rotājis britu laikraksta The Guardian viedokļa lapu un bijis ētiski izmantotas vārda brīvības apliecinājums mediju un darbā.
Viedokļu žurnālista loma: savienot punktus un sniegt kontekstu
Visiem zināmais profesionālu mediju princips nodalīt faktus no viedokļiem praksē atpazīstams kā profesionāla komentētāja loma, kas redzama viedokļu un ziņu analīzes vietnēs vai slejās. Komentētāji pauž savu personīgo viedokli, taču redakcijas sleja galvenokārt pārstāv medija viedokli par sabiedriski politiskiem jautājumiem (Firmstone, 2019). Arī karikatūras pārstāv mediju viedokļu žanru. Mediju piedāvātie viedokļi piedāvā publisku diskusiju, veicinot sabiedriskās domas veidošanos laikā, kad sociālās tīklošanās platformas ir pārpilnas ar informētu un neinformētu, pārdomātu un garāmskrienošu, empātisku un agresīvu viedokļu miriādēm.
Fakti ir svarīgi, bet ar tiem vien nepietiek, lai saprastu sarežģītus jautājumus vai procesus. Tāpēc žurnālisti ne tikai apkopo viedokļus, bet analizē notikumus, izsaka savus secinājumus, vērojumus. Tā katru piektdienu notiek LR1 raidījuma "Krustpunktā" studijā un "Ir" podkāstā "Šķiltava", kad diskutē mediju profesionāļi. Viedokļi, emocijas, attieksmes, analītisks skats lasāms LSM.lv sadaļā "Ārpus ētera". Komentētāja profesiju žurnālā "Ir" pārstāv Aivars Ozoliņš un Pauls Raudseps, dažādos medijos lasām Māra Zandera analītiskās pārdomas.
Žurnālistu komentāri un viedokļi palīdz novērtēt, saprast kontekstu un izskaidrot ziņas tā, kā to nevar tradicionālo ziņu žurnālisti. Bez viedokļu žurnālistikas cilvēki zaudē resursu, kas viņiem palīdz saprast, kas notiek pasaulē, savā valstī un sabiedrībā.
Krīžu periodos, kad rodas jaunas problēmas un daudzi jautājumi ir neskaidri, pieaug pieprasījums pēc procesu analīzes. Interpretatīvā žurnālistika, kas iezīmē mediju darba izmaiņas, nozīmē, ka žurnālisti veido savu viedokli, analizē, prognozē, brīdina, nosoda, skaidro. Nereti šī žurnālistikas pieeja tiek kritizēta kā virspusēja (Soontjens, 2019), ja žurnālistu viedokļu pamatā trūkst faktu un nav ieguldīts darbs problēmas izpētē. Vēl biežāk tiek apšaubītas žurnālistu tiesības ar saviem viedokļiem ietekmēt politisko diskusiju un vēlētāju attieksmi, īpaši pirms vēlēšanām (Firmstone, 2019). Tas notiek gadījumos, ja viens viedoklis dominē, pozīcija netiek skaidrota, bet veicina negatīvismu, vai žurnālista viedoklis medija saturā nav nošķirts no pārējā satura. Viedokļu žanru žurnālistikā aizstāv tie, kas domā, ka viedokļu izteikšana nesamazina žurnālistikas kvalitāti, bet domu apmaiņa veicina sabiedrības iesaisti publiskās debatēs un pilsonisko aktivitāti.
Šo žurnālistikas pieeju sauc arī citos terminos: aizstāvības, analītiskā, kontekstuālā žurnālistika.
Nepārtrauktā notikumu un faktu plūsmā procesu analīze ir ļoti vajadzīga, tā palīdz "savienot punktus" un sniegt kontekstu (Prager & Hameleers, 2021). Interesanti, ka, piemēram, LR1 "Brīvā mikrofona" jeb "tautas balss" formāta dalībnieki reizēm paši lūdz žurnālistu vērtējumu par aktuālajiem jautājumiem, bet dažus klausītājus raidījumu vadītāju spriedumi kaitina.
Par un pret viedokli
Latvijas sabiedrisko mediju ētikas redakcionālajās vadlīnijās definēts, ka fakti jānošķir no viedokļa: ziņās izmantotajiem faktiem jābūt skaidri un saprotami nošķirtiem no komentāriem. Skaidri formulētas arī tiesības arī par savu uzskatu paušanu – raidījumu vadītājiem un žurnālistiem ir tiesības izteikt personisko viedokli un atbilstoši raidījuma formātam paust savus uzskatus.
Teiktais attiecas arī uz robežgadījumiem, piemēram, kad viedoklis ir daļa no žurnālista jautājuma. Vienā no iesniegumiem ombudam bija pievērsta uzmanība situācijai, kad LR4 diskusiju raidījumā "Atklāta saruna" tā vadītājas jautājumā tika ietverts negatīvs viedoklis par padomju laika pieminekļu nojaukšanas procesu. Pārkāpums netika atzīts, jo žurnāliste centās apspriest studijā klausītāju uzdotus jautājumus, bet tika ieteikts profesionālos apsvērumus skaidrot arī auditorijai. Līdzīgs atzinums raksturo situāciju, kurā atzītas žurnālista tiesības atklāti paust savu attieksmi par sabiedrību polarizējošu jautājumu – krievu valodas lietojumu.
Žurnālista viedoklim, lai arī kaitinošam un neērtam, emocionālam, pretējam kādas grupas nostājai, ir tiesības pastāvēt brīvu viedokļu telpā!
Kas ir kvalitatīvs viedoklis?
Kas ir viedoklis? Kādas ir tā pazīmes? Viedoklis ir žurnālistikas vai tomēr literāras izteiksmes veids? Viedoklim raksturīgās pazīmes vienlīdz labi raksturo gan literātu, gan žurnālistu darbību, jo viedokļa argumentācijai var izmantot spilgtus valodas elementus un veidot unikālu izteiksmes stilu (Khorob, 2019).
Jautājumus raisa arī viedokļu žurnālistikas ētika, tomēr žanra izplūdušās definīcijas dēļ nav īsti skaidrs, kas viedokļu žurnālistam ētikas aspektā būtu jāzina un jāievēro. Uz šo jautājumu atbildi spēj sniegt plašāks priekšstats par žurnālistiku, kas neietver tikai ziņu sniegšanu. Tas nozīmē, ka žurnālistika nav ne monolīta, ne statiska, un žurnālisti demokrātijas apstākļos pilda vairākas lomas (Kelling, Thomas, 2018). Turklāt ziņu žurnālistikas praksē nozīmīgā objektivitāte žurnālistu komentāra žanrā nav iespējama un nav vajadzīga. Tas gan nenozīmē, ka, analizējot procesus un aizstāvot savu pozīciju, žurnālists var ignorēt atšķirīgas perspektīvas.
Profesionāli pārtapšana no reportiera par viedokļa žurnālistu ir kā pārcelšanās augstākā līmenī (Kelling, Thomas, 2018). "The Washington Post" viedokļu žurnāliste uzsver, ka ziņu un viedokļu žurnālisti viens otru papildina. Žurnālisti veido ziņas bez personīgā, morālā, vērtību sprieduma. Viedokļu žurnālisti virza sabiedrībā diskusijas par ziņās minēto faktu nozīmi. Būtiska viedokļu žurnālista funkcija ir atbildības pieprasīšana un netaisnības mazināšana, tas nozīmē "apbēdināt ērtos un mierināt apbēdinātos".
Amerikāņu žurnālists, laikraksta The Texas Tribune redaktors Sevels Čens (Sewell Chan) apgalvo, ka mūsdienās trūkst viedokļu rakstu, kas ietver procesu sarežģītību un neskaidrību. Viņš domā, ka pārāk maz ir empātisku žurnālistu viedokļu, kas izprot pretēju uzskatu pārstāvjus, jo kvalitatīva viedokļu žurnālistika var veicināt sociālas pārmaiņas un dzīves uzlabojumus kopienās.
Viedokļu žurnālistikas mērķis ir padarīt ziņas saprotamākas, sniegt pilsoņiem "dziļāku izpratni par to, kas ir patiešām svarīgi" (Kelling, Thomas, 2018). Viedokļu pamatā galvenokārt ir žurnālista uzskati, tomēr, lai tādus paustu, ir jābūt pietiekami kompetentam. Tad šādai žurnālistikai ir vērtība.
Atsauces
Firmstone, J. (2019). Editorial journalism and newspapers’ editorial opinions. In: Oxford Research Encyclopedia of Communication. Oxford Research Encyclopedia. Oxford University Press.
Kelling, K., & Thomas, R. J. (2018). The roles and functions of opinion journalists. Newspaper Research Journal, 39(4), 398-419. Lasīt šeit.
Khorob, Solomiia. (2019). Opinion journalism: the genre of literature or journalism?. precarpathian bulletin of the shevchenko scientific society Word. 364-370. 10.31471/2304-7402-2019-2(54)-364-370.
Prager, A., & Hameleers, M. (2021). Disseminating information or advocating peace? Journalists’ role perceptions in the face of conflict. Journalism, 22(2), 395-413. Lasīt šeit.
Salgado, S., & Strömbäck, J. (2012). Interpretive journalism: A review of concepts, operationalizations and key findings. Journalism, 13, 144 - 161.
Soontjens, K. (2019). The Rise of Interpretive Journalism. Journalism Studies, 20, 952 - 971.