Publicēts: 13.05.2022.
Ombuda Edmunda Apsalona pārdomas par pirmajiem ombuda amatā pavadītajiem mēnešiem
Savam atskatam uz pirmajiem ombuda amatā pavadītajiem mēnešiem izvēlējos atsauces uz Gabriela Garsijas Markesa romānu un iepriekšējās medijsardzes atvadu intervijā sniegto atziņu par to, cik vientuļš ir šis darbs.
Sabiedrisko mediju ombuds novērtējis sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2023.gadā
Publicēts Latvijas sabiedrisko mediju ombuda izvērtējuma ziņojums par Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) – sabiedriskā pasūtījuma 2023. gada plāna uzdevumu izpildi.
Diskusijas LR un LTV – sievietes joprojām mazākumā
Trīs gadi un trīs pētījumi. Rezultāti ļoti līdzīgi. No dažādu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem dalībniekiem tikai aptuveni trešā daļa ir sievietes.
Zinātnes žurnālistikas ētika – par zināšanām, pret pseidozinātni
Sahāras putekļi gaisā un ziņās, klimata pārmaiņas un "karmas latvieši", kara stratēģijas vai sabiedriskās domas tendences – arī tā ir daļa no zinātnes žurnālistikas. Lielākajai daļai sabiedrības masu mediji ir vienīgais informācijas avots par zinātnes akt
MeToo, sabiedrība un mediji. Kas ir zināms, ko varam mācīties?
Kā stāstīt par seksuālu uzmākšanos un seksuālu vardarbību medijos? Pēc 2024. gada 8. marta LTV raidījuma "Kultūršoks" un tam sekojošajām publikācijām šādus jautājumus uzdod gan mediju profesionāļi, gan sabiedrības pārstāvji.
Kāpēc žurnālisti apspriež Saeimas deputātu grupas brauciena uz Ķīnu detaļas?
Pēc 21. janvārī LTV demonstrētā raidījuma "De facto" sižeta "Ķīna pirmajā vietā?" ombuds saņēma divus iesniegumus, kuros lūgts izvērtēt, vai tajā izskanējusī informācija ir precīza, vai tā nav aizskaroša un maldinoša?
Vēlēšanas, tautas balss un reitingi
Mediju organizācijām un žurnālistiem ir būtiska loma vēlēšanu procesā, nodrošinot dziļākas zināšanas par kandidātiem, partijām un to programmām.
Intervija. «Bīstama», izdevīga, aizraujoša vai arī profesionāli ētiska?
Intervija ir iecienīts, bet sarežģīts žurnālistikas žanrs. Katram no intervijas dalībniekiem ir savi mērķi un idejas, ko teikt un ko nepateikt, tādējādi dažkārt pastāv bažas par objektivitāti.
Kāpēc fakti ir «svēti», bet komentāri – brīvi?
Publisks viedoklis ir kā abpusgriezīgs zobens, tas skaidro faktus, uzsver vērtības un ietekmē. Tas var "atvērt acis" un vienlaikus būt nepieņemams, uzskatīts par neatbilstošu un bīstamu. Viedoklim ir spēks!
Publicēts Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ziņojums par 2023. gadu
Ombuda ziņojumā apkopota informācija par gada laikā paveikto - izskatītajiem iesniegumiem, sagatavotajiem atzinumiem, sabiedrības medijpratības veicināšanu, publiskajām aktivitātēm.
Noziegumu atspoguļojums medijos: kriminālziņu ētika
Kriminālziņās vienmēr ir konflikts, drāma, kas liek identificēties ar iesaistītajām pusēm un cilvēkiem. Liela nozīme ir nozieguma un vainas morālajam vērtējumam, nostājoties kādā no pusēm.
Kultūras žurnālistikas ētika: žurnālista vai mākslinieka loma?
Par kultūras žurnālistiku ir jārunā tādēļ, ka komunikācijas zinātnes kontekstā mediji, vērojot, vērtējot un ietekmējot sabiedrības kultūras visus līmeņus, pieder kultūras laukam.
Atziņas un ieteikumi par privātuma ievērošanu žurnālistikas procesā
Žurnālista uzdevums ir vēstīt par personām, tomēr, kā to darīt, nepieļaujot neatbilstošu privātu datu izmantošanu, ir sarežģīts jautājums, jo katrai no personām ir sava attieksme un gaidas attiecībā uz privātumu.
Cik daudz ir par daudz? Žurnālistikas ētika un privātums
Vispārējā dalīšanās ar datiem un to pašprezentācija tīmeklī plaši pavērusi personiskās informācijas vārtus. To sauc arī par privātuma cinisma laikmetu.
Par uzlīmi «Я русский», RUS.LSM.lv rakstu un kontekstu
Novembrī ombuda redzeslokā nonāca RUS.LSM.lv raksts Наклейка "Я русский" — сама по себе еще не оправдание войны. Все зависит от контекста. Par to publicēts atzinums, konstatējot profesionālās ētikas pārkāpumu. Šeit plašāks skaidrojums par to.
Kā profesionālā ētika (ne)sagatavo nāvei medijos?
Cik ļoti aktuālo karu un terorisma šausmas izmainījušas mediju saturu, ietekmējot profesionālās ētikas pamatprincipus. Šoreiz par to, kā mediji liek mums visiem skatīties uz nāvi un traumējošu saturu.
Naidīgiem vārdiem ir nozīme. Mediju ētika un naida runa
Naidīga publiskās komunikācija vide, no vienas puses, raksturo vārda brīvības iespējas, no otras – parāda, ka demokrātiska brīvība var tik izmantota arī demokrātiskas diskusijas degradēšanai, oponentu vai veselu sociālu grupu verbālai pazemošanai.
Cilvēku bēdas medijos: riski un ētika
Sociālie jautājumi pieder pie sarežģītajiem tematiem, jo tieši skar cilvēku likteņus. Žurnālista spēkos ir tos uzlabot vai negatīvi ietekmēt, jo žurnālists strādā ar upuri, vainīgo vai varmāku, atbildīgajām institūcijām.
Komunikācijas ētika sociālajos medijos: ieteikumi žurnālistiem
Tāpat kā miljoniem citu cilvēku, žurnālisti izmanto tīklošanās vietnes darbam un privātai komunikācijai. Tomēr jautājums par žurnālistu lomu kontekstā ar sociālo mediju platformu lietojumu nav tik vienkāršs.
Profesionālās ētikas ieteikumi medijiem dažādu tematu, datu un skaitļu atspoguļošanai
Žurnālistikas eksperti iesaka vairākus praktiskus paņēmienus, kas ir īsi, uz pierādījumiem balstīti norādījumi par informācijas izvēli, valodas lietojumu, dažiem īpašiem apsvērumiem, ziņojot par specifiskiem jautājumiem.
Veikts sabiedrisko mediju profesionālās ētikas uztveres pētījums
Lai pētītu sabiedrisko mediju primāro mērķa auditoriju profesionālās ētikas uztveri un skaidrotu Latvijas iedzīvotāju vērtējumu par mediju profesionālo ētiku, tās izpratni, 2023. gada vasarā ir veikts kvalitatīvs auditorijas uztveres pētījums.
Pirmo reizi pasniegtas sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balvas
Lai izceltu izcilu un augstiem profesionālās ētikas standartiem atbilstošu sabiedrisko mediju žurnālistikas sniegumu, pirmo reizi pasniegtas sabiedrisko mediju ombuda Latvijas sabiedrisko mediju profesionālās ētikas balvas.
Auditorijas informēšana par žurnālistu kļūdām: Latvijas un citu Eiropas valstu prakse
Informācijas apjoma un tās dinamiskās aprites laikā kļūdas ir bieža parādība žurnālistikā. Skaitļu, faktu, ģeogrāfijas kļūdas, neprecizitātes personvārdā u.c. ir kļūdas, ar kurām žurnālisti sastopas regulāri.
Notiks 2. konference sabiedrisko mediju jomā 'Latvijas sabiedriskie mediji un sabiedrība 2023: ieklausīties, ieraudzīt, izprast'
Šogad konferencē pievērsīsimies gan jautājumam par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā valstī, gan izvērtēsim līdz šim paveikto un iezīmēsim turpmākos soļus.
Viedokļu daudzveidība – tik vērtīga, ka pastāvīgi apstrīdēta!
2022. gadā vairāk nekā puse no visiem sabiedrisko mediju ombudam adresētajiem iesniegumiem bija tieši vai netieši saistīti ar žurnālistu izvēlētajiem avotiem, to daudzveidību, avotu pārstāvēto sabiedrības grupu vai to aizstāvētajiem viedokļiem.
Mediji, žurnālisti un imigranti. Kā par šo medijos stāstīt profesionāli ētiski?
Aktuālie notikumi Latvijas–Baltkrievijas pierobežā katru dienu ir iemesls veidot jaunas ziņas, kuru centrā ir migranti, robežas šķērsošana, žogs, tā pārvarēšana, migrantu atturēšana vai ielaišana Latvijā.
Kad laika ziņas kļūst par zinātnes un politikas žurnālistiku
Ekstrēmi laika apstākļi ienākuši pamata ziņu lentēs. Tās vairs nav laika vai dabas katastrofu ziņas. Tās ir klimata pārmaiņu, zinātnes, sabiedrības veselības, sociālo problēmu, ekonomisko krīžu un politiskā procesa ziņas.
Mākslīgais intelekts un žurnālistikas ētika. Vai savienojami?
Daudzi mediji veido un testē jaunas MI izmantošanas iespējas, uzdodot jautājumus ne vien par programmētāju, bet arī par žurnālistikas ētiku. Kas par to jāzina auditorijai?
Ko domā žurnālisti, kad runā par pašcenzūru?
Vārds pašcenzūra bez pamudinājuma vai jautājumiem ir ienācis žurnālistu un redaktoru sarunās par savu darba ikdienu. Ko žurnālisti domā, kad saka, ka ir spiesti sevi cenzēt, ierobežojot auditorijai būtisku saturu?
Mediju un vārda brīvība–svarīga, vai labāk tomēr… apklusināt, aizliegt, sodīt!?
Ak, tāda tā jūsu "redakcionālā neatkarība un mediju brīvība"! Kāpēc par šo teikumu, viedokli vai vārdu nav konstatēts pārkāpums? Kāpēc Jūs to neaizliedzat? Sāciet diskusiju par žurnālistu kriminālu sodīšanu!
Sabiedrisko mediju ombuds novērtējis sabiedriskā pasūtījuma izpildi 2022. gadā
Publicēts Latvijas sabiedrisko mediju ombuda izvērtējuma ziņojums par Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) – sabiedriskā pasūtījuma 2022. gada plāna uzdevumu izpildi.
Sievietes loma svarīgās TV un radio diskusijās. Kas mainījies gada laikā?
Tieši pirms gada, pēc atklātas vēstules saņemšanas, analizējām, vai sievietēm ir līdzvērtīgas iespējas piedalīties būtisku jautājumu apspriešanā Latvijas sabiedrisko mediju diskusiju formātos.
Publicēts Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda ziņojums par 2022./2023. gadu
Ziņojumā apkopota informācija par gada laikā paveikto - izskatītajiem iesniegumiem, sagatavotajiem atzinumiem, sabiedrības medijpratības veicināšanu, publiskajām aktivitātēm.
Publicējot viltus ziņu, LSM.lv redakcijā nav kritiski izvērtēts informācijas avots
Šā gada 8. decembrī daudziem Latvijas medijiem tika nosūtīta e-pasta vēstule, kuras saturā bija iekļauta informācija par personas nāvi.
Veikta sabiedrisko mediju prioritāro mērķauditoriju izpēte
Lai noskaidrotu dažādu sabiedrisko mediju mērķauditoriju viedokli par žurnālistikas un mediju, 2022. gada augustā un septembrī tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti” veica sabiedrisko mediju mērķa auditoriju fokusa grupu pētījumu.
Pētām pret medijiem un žurnālistiem vērstos izteikumus Twitter platformā
Pēdējās nedēļās LSM.lv esam publicējuši vairākus rakstus par to, kā izpaužas pret profesionāliem žurnālistiem un viņu pārstāvētajām mediju organizācijām vērsti uzbrukumi.
Stratēģiskā tiesvedība pret publisku līdzdalību (SLAPP) - viens no žurnālistu vajāšanas un apklusināšanas veidiem
Arī citās valstīs ietekmīgi cilvēki izmanto tiesībsargājošās struktūras, lai vērstos pret žurnālistiem vai citiem sabiedriski aktīviem cilvēkiem.
Katrs trešais Latvijas žurnālists naidīgi apsaukāts, reģionu žurnālistiem uzbrūk retāk
Par uzbrukumiem žurnālistiem un tiesas prāvām pret žurnālistiem ar mērķi ierobežot viņu darbu parasti uzzinām pēc skaļiem gadījumiem un atsevišķām publikācijām.
Uzbrukumi žurnālistiem kā ikdienas rutīna. Ko tas nozīmē?
Uzmākšanās, vajāšana, izsekošana, draudi, iebiedēšana, datu nopludināšana, slepkavības. Tikai tāpēc, ka dari savu darbu. Dažādi vārdi un dažādi piemēri raksturo uzbrukumus žurnālistiem, kas notiek gan tiešsaistē, gan realitātē.
Sporta žurnālistika: vide, kurā sacenšas “vīri” un “meitenes”
Sieviešu sterotipizācijai maskulīno vērtību piepildītajā sporta pasaulē ir sena vēsture. Daudzos pētījumos diskutēta mediju un sporta žurnālistikas ietekme uz sieviešu sporta attīstību.
Notiks pirmā Latvijas sabiedrisko mediju ombuda konference “Ieklausīties, ieraudzīt, izprast: sabiedriskie mediji un sabiedrība”
Tā kā viens no sabiedrisko mediju ombuda mērķiem ir veicināt dialogu starp sabiedriskajiem medijiem un sabiedrību, konferences mērķis ir aktualizēt šī dialoga veidošanai būtiskus jautājumus.
Vēlēšanas. Politiķi. Sabiedriskie mediji
Laikā, kad dažādu politisko partiju pārstāvji tiecas pēc mediju uzmanības un iekļūšana ziņu raidījumos var palielināt partijas vai to pārstāvju atpazīstamību, šie ir svarīgi jautājumi par kuriem diskutēt.
3 jautājumi par sabiedrisko mediju redakcionālajām vadlīnijām
Jaunās Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas nav radušās tukšā vietā. Iepriekš izmantotie Rīcības un ētikas kodeksi ir pārveidoti, definējot pašlaik aktuālās sabiedrisko mediju vērtības un principus.
Sabiedrisko mediju ombuds pirmo reizi sniedz vērtējumu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi
16. jūnijā, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome apstiprināja sabiedrisko mediju – LR un LTV – sabiedriskā pasūtījuma 2021. gada plānu uzdevumu izpildi. Šī bija pirmā reize, kad šajā procesā iesaistījās arī sabiedrisko mediju ombuds.
Dzimumu līdztiesība mediju diskusijās
Gandrīz 60 gadus dzimumu līdztiesība medijos akadēmiskajā vidē ir vērtēta pēc trīs aspektiem - mediju producēšanā iesaistīto proporcija un statuss, dzimumu atspoguļojums mediju saturā un mediju lietojuma atšķirības dzimumu kontekstā.
Kas, kāpēc, kā: mediju un žurnālistu pašregulācija
Ņemot vērā mediju darbības un ietekmes daudzveidību, normatīvais regulējums ne vienmēr spēj aptvert dažādos mediju darbības aspektus un situācijas, kas var rasties mediju satura radīšanas, izplatīšanas un iedarbības rezultātā.
Valsts valodas centrs lemj par vārda ‘ombuds’ latvisko lietojumu
Kopš 1. marta Latvijā sāka darboties sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda jeb tiesībsarga institūcija. Par tās vadītāju – pirmo Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu – tika iecelta Anda Rožukalne.
Sabiedriskie mediji kopā ar tiesībsardzi izstrādājuši kara un konfliktu žurnālistikas vadlīnijas
Laikā, kad pieaug sabiedrisko mediju žurnālistu loma sabiedrības informēšanā un notikumu skaidrošanā, vadlīniju mērķis ir piedāvāt risinājumu kara un konfliktu žurnālistikas profesionālās ētikas dilemmām.
Baltijas mediju ombudi diskutē par kara atspoguļojumu
Ģeogrāfiskais tuvums un vēsturiskā pieredze maina to, kā reaģējam uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un skatījumu uz to, cik neitrāli mediji ziņo par Ukrainā notiekošo kara darbību.
SEPLP apstiprina sabiedrisko mediju ombudam adresēto iesniegumu izskatīšanas kārtību
Uzsākot jaunās sabiedrisko elektronisko mediju pašregulācijas institūcijas – sabiedrisko mediju ombuda - darbību, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) izveidojusi un apstiprinājusi ombudam iesniegto iesniegumu izskatīšanas kārtību.