Autors: Sandra Sprudzāne
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente, SEPLP eksperte
Žurnālists nav akadēmiķis vai pētnieks. Tomēr par tādu kļūst brīžos, kad atbildīgi, profesionāli un pamatīgi vēlas izpētīt kādu sarežģītu tematu, veikt pētniecisko vai analītisko žurnālistiku.
Lai spētu orientēties dažādu tematu, datu un skaitļu atspoguļošanā, žurnālistikas eksperti iesaka vairākus praktiskus paņēmienus, kas ir īsi, uz pierādījumiem balstīti norādījumi par informācijas izvēli, valodas lietojumu, dažiem īpašiem apsvērumiem, ziņojot par specifiskiem jautājumiem, piemēram, vardarbību.
Skaitļu atspoguļojums
- Dažreiz žurnālisti kļūdaini uzskata, ka pētījumu rezultāti, kas kādā zinātniskā pētījumā aprakstīti kā "nozīmīgi", ir svarīgi vai ievērības cienīgi jeb jaunuma vērti. Šāda pieeja neesot pareiza, jo, kad pētnieki rezultātu sauc par “statistiski nozīmīgu” vai vienkārši “nozīmīgu”, tiek norādīts, cik dati atbilst viņu pētījuma hipotēzei. Visticamāk, šādiem datiem ir minimāla praktiska nozīme. Šis aspekts ir īpaši būtisks, piemēram, vēstot par medicīnas tēmām.
- Veidojot rakstu, kas galvenokārt balstīts uz skaitļiem, ir jāmeklē veidi, kā nenosaukt visus skaitļus, nezaudējot nozīmi vai kontekstu. Tā kā temati, kuros ir daudz skaitļu, var mulsināt un ietekmēt auditoriju, rūpīgi jāizvēlas, kurus skaitļus būtu jāizceļ. Ieteikums ir – ne vairāk kā trīs skaitļus katrā rindkopā.
- Reizumis datu eksperti iesaka skaitļus aizstāt ar vārdiem, lai palīdzētu auditorijai izprast informāciju. To ir vieglāk uztvert, ja skaitļi tiek aprakstīti, sakot dubultojies, trīskāršojies vai četrkāršojies.
- Žurnālistiem pieejamās statistikas kvalitāte var ievērojami atšķirties, tāpēc izpratne par izlases metodi vai atbilstošajiem avotiem var būt kā primārais noteikums, lai uzsāktu darbu ar datiem, novērtētu tos kritiski un veiktu atbilstošas darbības.
Zinātnes jautājumu atspoguļojums
- Zinātnes popularizēšana ir zinātnisku un tehnoloģisku zināšanu un informācijas nodošanas process, līdz ar to ir jāievēro komunikācijas ētikas pamatprincipi, normatīvo aktu prasības, morāles ētika un informācijas autentiskums. Zinātnes popularizēšanā svarīgi ir uzņemties atbildību par informācijas apstiprināšanu vai atspēkošanu un sabiedrības izglītošanu par zinātnes jautājumiem.
- Tas nozīmē, ka izpratne par konkrētām zinātnes tēmām, saglabājot žurnālistikas ētikas standartus, veido kvalitatīvu mediju saturu un atšķir to no neprofesionālas informācijas izplatīšanas.
- Ir jāizmanto recenzēti pētījumi un zinātniskās organizācijas, lai noskaidrotu, vai un cik liela vienošanās pastāv starp zinātniekiem par konkrēto zinātnes jautājumu. Jāpaskaidro auditorijai, kas ir zinātniskā vienprātība un kāpēc tā ir svarīga. Ja iespējams, jāizmanto skaitļi, lai aprakstu vienprātības līmeni. lai izteiktu vienošanās līmeņus.
- Ziņu raksti, kuros izmantoti skaitļi, lai ziņotu par zinātniskās vienprātības līmeni, ir efektīvāki nekā vārdi – lielākā daļa, vairākums.
- Ekspertu izmantošanas pieeja ir efektīva, lai palīdzētu cilvēkiem noteikt zinātnisko apgalvojumu pamatotību.
- Lai žurnālists varētu atspoguļot zinātnes tēmas atbilstošā kvalitātē, ir būtiski, ja žurnālistika ir uz zināšanām balstīts process (knowledge-based journalism).
- Uz zināšanām balstītas žurnālistikas kompetences:
- zināšanas par vēsturi un intelektuālais konteksts, kas ļautu žurnālistiem meklēt sakarības un izprast mūsdienu notikumus un problēmas;
- padziļināta vai papildu izglītība tēmās, par kurām žurnālisti raksta. Tas nepieciešams, lai varētu identificēt ekspertus, uzdot kritiskus jautājumus un sakārtot atbildes atbilstoši savai auditorijai;
- procesa kompetence: izpratne par to, kā idejas un informācija izplatās sabiedrībā un kā jaunā informācija ietekmē auditoriju, sniedzot žurnālistiem zināmu pašapziņu par viņu izvēles ietekmi;
- tehniskās prasmes, redakcionālā elastība, lai nodotu vēstījumu vairākās platformās;
- izpratne par profesionālajām lomām un pienākumiem, kā arī profesionālo lojalitāti.
Sociālās problemātikas atspoguļošana
- Vēstījumi par krīzēm, sociālo nevienlīdzību, nabadzību, vardarbību u.tml. – ir sarežģīts uzdevums žurnālistam. Būtiski ir izvērtēt un apvienot profesionālās ētikas normas un problēmas nopietnību.
- Ir trīs galvenie komponenti, kas būtu jāņem vērā, reprezentējot sociālās problēmas: problēmas nosaukšana vai definēšana, atbilstoša valoda, piemēru iekļaušana un statistikas izmantošana.
- Definējot sociālo problēmu, ir jāidentificē, vai problēma ir jauna, vai tā ir bijusi, bet nav aktualizēta. Problēmas definēšana ļauj radīt oriģinalitāti, kas mudina auditoriju pievērst uzmanību problēmai.
- Metode, kura tiek izmantota, lai definētu problēmu, ir neskaidrība vai, konkrētāk, precīzas informācijas trūkums. Mediji dažkārt izmanto šo paņēmienu, rakstot vispārīgi, nevis konkrēti, ziņa tiek papildināta ar sensacionāliem faktiem; piemēram, jēdziena "terorisms" definīcija ir daudzkārt mainīta, īpaši pēc 11. septembra, salīdzinot apšaudi skolā ar terora aktu.
Traģēdija, karš, traumas
- Vēstot par skumjiem notikumiem, jānodrošina sabiedrības locekļiem izpratne par to, kā viņi var personīgi iesaistīties, tostarp pieejamos risinājumus, nekā atstāt viņus kā bezpalīdzīgus garāmgājējus.
- Kara upuru reprezentācija paredz, ka arī mirušajiem ir cieņa un personiskās tiesības, un žurnālistam ir svarīgi saglabāt cieņu pret upuri. Tāpēc mirušo attēlus būtu jāpikselē jeb jāaizmiglo, izmantojot mozaīkas efektu.
- Redakcijām ir jādomā arī par nepilngadīgo aizsardzību. Mediji, kas rada kvalitatīvu saturu un ievēro ētikas standartu, šādos gadījumos tas dažkārt nozīmē atsevišķu lietu nerādīšanu vai vismaz daļēju reprezentāciju.
- Reprezentējot ar dzimumu saistītu vardarbību, par prioritāti jāizvirza cietušo drošība un intereses. Priekšroka jādod apsvērumiem par cietušā interešu ievērošanu, kā arī jāpievērš sabiedrības uzmanība smagiem vardarbības pārkāpumiem, piemēram, masu izvarošanai. Tas nozīmē, ka žurnālistiem un citiem mediju profesionāļiem par prioritāti jāizvirza cietušā tiesības uz cieņu, privātumu, konfidencialitāti, drošību un aizsardzību pret kaitējumu vai atriebību. Veidojot saturu, ir jādomā, lai netiktu pārkāpti šie principi, kā arī jāizvairās no stereotipizācijas un vispārināšanas.
- Katastrofu vai traģēdiju stāstiem nav jābūt sensacionāliem. Šie ir stāsti, kas ir jāveido precīzi, jāsniedz fakti un atbilstošs ieskats, kā arī jāsaprot situācija – jābūt iejūtībai. Kad tiek vēstīts par traumu, ir jāpazinās līdzsvars, kas jāpanāk stāstā – detaļas, iesaistīto personu labklājība un drošība. Jāievēro cieņa pret cietušā pausto informāciju – tā jāatspoguļo pēc iespējas precīzāk.
Literatūra:
Liu, X., Ren, F., & Ge, H. (2021). On the concept and connotation of science popularization ethics. Cultures of Science, 4(2), 67-73. https://doi.org/10.1177/20966083211028695
Van Witsen, A., Takahashi, B. (2018). Knowledge-based Journalism in Science and Environmental Reporting: Opportunities and Obstacles, Environmental Communication, 12:6, 717-730, DOI: 10.1080/17524032.2018.1455723
Best, J. (2006). The media exaggerate the school-shooting problem. In S. Hunnicutt (Ed.), School Shootings (pp. 18-27). Farmington Hills, MI: Greenhaven Press
Bau, V. (2022). Framing the Representation of Refugee Children and Adolescents: A Key Informant Review of the Italian Media. Media Watch, 13(1) 69–86, 2022
Samnick, O. (2022). Interview: How can media responsibly and ethically portray images of war and violence? European Journalism Observatory. Pieejams: https://en.ejo.ch/ethics-quality/interview-how-can-media-responsibly-and-ethically-portray-images-of-war-and-violence
Media Guidelines for Reporting on Gender-based Violence in Humanitarian Contexts |Global Protection Cluster: https://www.refworld.org/pdfid/5c3701d27.pd
Ordway D.-M. (2022, June 23) 5 things journalists need to know about statistical significance. The Journalists Resource. https://journalistsresource.org/home/statistical-significance-research-5-things/
Ordway, D.-M. (2022, Oct 5). Percent change versus percentage-point change: What’s the difference? 4 tips for avoiding math errors. The Journalists Resource. https://journalistsresource.org/home/percent-change-math-for-journalists/
Dart Center (2007). “Trauma & Journalism: A Guide for Journalists, Editors & Managers,” . https://dartcenter.org/sites/default/files/DCE_JournoTraumaHandbook.pdf