2022. gadā vairāk nekā puse no visiem sabiedrisko mediju ombudam adresētajiem iesniegumiem bija tieši vai netieši saistīti ar žurnālistu izvēlētajiem avotiem, to daudzveidību, avotu pārstāvēto sabiedrības grupu vai to aizstāvētajiem viedokļiem. Daļā iesniegumu uzstāts uz nepieciešamību dot plašākas iespējas izteikties, daļā, gluži pretēji, apstrīdētas kāda viedokļa vai tā pārstāvja tiesības parādīties sabiedrisko mediju saturā.
Viedokļu daudzveidības princips iekļauts sabiedrisko mediju Redakcionālajās vadlīnijās. Latvijas mediju auditorijai iespēja medijos redzēt savu pozīciju, sevis pārstāvēto sabiedrības grupu un uzzināt citu viedokli, arī tādu, kas nešķiet pieņemams vai kam negribas piekrist, ir ļoti svarīga, secināts sabiedrisko mediju mērķa auditoriju pētījumā.
Mediju plurālisma ideāls
Mediju plurālismu atpazīst pēc "brīva ideju tirgus metaforas" un saistībā ar politiskā liberālisma ideju par varas izkliedēšanu. Tas vēsturiski veidojies kā liberālo filozofu pārliecība, ka sabiedrības progresa virzības pamatu veido viedokļu dažādība (Karpinen, 2013) un alternatīvas informācijas pieejamība, ka patiesība noskaidrojama brīvas ideju konkurences un racionālas diskusijas rezultātā (Curran, 2011). Plurālisms palīdz novērst pārmērīgu varas koncentrāciju (Ciaglia, 2013).
Mediju plurālisms daudzās valstīs tiek pētīts, tas ietverts mediju regulējumā un skaidro tādas vērtības kā vārda brīvība un informācijas pieejamība. Plurālisms apzīmē mediju darbības kvalitāti, jo palīdz novērtēt publisko debašu pieejamību dažādām sabiedrības grupām un pilsoņu iespējas pieņemt informētus lēmumus par nozīmīgiem sabiedriski politiskiem jautājumiem.
Mediju plurālismu jēdziens ir nostiprināts arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (11. pants 2. daļa), tas veido pamatu arī tādu būtisku demokrātisku tiesību kā brīva piedalīšanās vēlēšanās un pulcēšanās brīvība piepildīšanai.
Socioloģijā mediju plurālisms skaidrots saistībā ar ģeogrāfiskās, sociāli demogrāfiskās un kultūras daudzveidības pārstāvības nodrošināšanu (European Parliament, 2023), piemēram, garantējot dzimumu, etnisko un citu minoritāšu (politisko, reliģijas, reģionālo, ienākumu u.c.) atspoguļojumu un tām nozīmīgu tematu klātbūtni mediju saturā. Mediju plurālisma ideja raksturo sabiedrisko mediju pastāvēšanas pamatus.
Termini mediju plurālisms un daudzveidība mediju politikas un regulācijas dokumentos nereti minēti līdzās. Daudzveidība parasti nozīmē mediju tirgus un mediju satura struktūras kvantitatīvu vērtējumu (Sjøvaag, 2016). Piemēram, mediju organizāciju un mediju īpašnieku skaitu, auditorijai pieejamo programmu un kanālu skaitu. Mediju tirgus kontekstā plurālisms ir saistīts ar mediju konkurences regulāciju, mediju koncentrācijas novēršanu un mediju īpašumtiesību daudzveidību.
Vienlaikus tiek runāts par divu veidu mediju plurālismu – iekšējo un ārējo. Ārējais plurālisms apzīmē mediju darbības apstākļus – atšķirīgu mediju tipu (sabiedrisko, komerciālo, bezpeļņas, kopienas u.c.) pastāvēšanu, mediju īpašnieku daudzveidību, mediju pakalpojumu un uzņēmumu dažādību. Arējā plurālisma būtiska īpašība ir mediju organizāciju autonomija, jo politikas vai komerciālo organizāciju ietekme var samazināt plurālisma līmeni (Klimkiewicz, 2010).
Iekšējais plurālisms raksturo mediju satura daudzveidību – tematus, perspektīvas, ideoloģijas, informācijas avotus, žanrus, profesionālās pieejas un auditorijas. Iekšējā plurālisma atbalstam mediju organizācijās tiek veidotas pašregulācijas normas. Mediju regulējumā iekšējo plurālismu aizsargā ne vien vārda brīvības aizsardzība, bet redakcionālās neatkarības princips, žurnālistu pienākumu, tiesību un atbildības definēšana.
Visiem ir viedoklis
Gan iesniegumi par dažādiem viedokļiem un to (ne)izskanēšanu, gan profesionālās ētikas dokumenti, kas nosaka pienākumu rūpēties par viedokļu daudzveidību, attiecas uz plurālisma principu. Tas nav vienkāršs vai tikai kvantitatīvi aprēķināms. Pārliecība, ka tiesības izteikties nozīmē arī vienādu jebkura skatījuma svaru un apjomu medijos, var izrādīties maldinoša, jo medijiem viedokļi ne vien jāizplata, bet tie arī kritiski jāizvērtē. Tas nozīmē analizēt viedokļu kvalitāti, dažādu viedokļu izveidošanās likumsakarības, to pārstāvju intereses, mērķus, atpazīstot dažādas sabiedrības un mediju ietekmēšanas tehnikas.
Žurnālistiem ir pienākums reaģēt uz naidīgiem un neiecietīgiem viedokļiem, piedāvāt kontekstu faktos nepamatotiem izteikumiem, lai cik tie interesanti un neparasti neizklausītos, atšķirt kompetentus publiskās diskusijas dalībniekus un tādus viedokļus, kam grūti atrast pamatojumus. Žurnālistiem ir jāanalizē arī viedokļu spektrs, atpazīstot pretrunas un līdzīgu skatījumu. Tādējādi arī auditorijai dota iespēja publiski izteiktos viedokļus kritiski novērtēt. Dažādu viedokļu klātbūtni, to struktūru nosaka gan problēmjautājums, gan temats, gan medija formāts. Interviju formātā būs grūti iekļaut visus svarīgāko viedokļu pārstāvjus, bet pretrunas un citas perspektīvas var minēt jautājumos.
Viedokļi veido vien daļu no mediju satura. Daudzi jautājumi un to izspriešana nav atkarīga no viedokļiem, jo ne viss ir izskaidrojams un izprotams ar viedokļu palīdzību, vajadzīgi fakti, zināšanas, izpratne, skaidri formulēti vērtēšanas kritēriji, dažādu norišu un datu analīze. Piemēram, ir bezjēdzīgi atstāt viedokļu krustugunīs jautājumu par to "vai zeme ir plakana? un "vai uz Marsa ir dzīvība?". Tādā veidā tas nav noskaidrojams, jautājuma izzināšanai vajadzīgi citi informācijas slāņi. Tas nozīmē, ka visiem ir vienādas tiesības uz viedokli, bet ne visu viedokļu kvalitāte ir vienāda.
Vēlēšanu kontekstā mediju pienākums ir rūpēties par līdzvērtīgām kandidātu iespējām uzrunāt vēlētājus. Tāpēc priekšvēlēšanu mediju formāti gandrīz vienīgie ietver striktus noteikumus par katras politiskās pozīcijas izteikšanas laiku un citiem nosacījumiem..
Informācijas pārbagātība un resursi, ko dažādi publiskās komunikācijas dalībnieki iegulda savu ideju, ietekmes, produktu un cilvēku komunicēšanā, rada dažādas kvalitātes viedokļu kakofoniju un, rezultātā, šaubas par plurālisma attīstības iespējām. Tomēr arī hibrīdā mediju vidē, kad drīzāk izjūtam savu piederību globāliem, nevis lokāliem procesiem, pieejams profesionālu mediju saturs un notiek sabiedriskās domas veidošana (Klimkiewicz, 2019). Demokrātiskas komunikācijas mērķu kontekstā aktuāls ir jautājums par to, kā informācijas pārbagātajā, bet vienlaikus fragmentētajā vidē atrast sabiedrību integrējošus spēkus, kas individualizētus lietotājus sapulcinās, kā rakstīja Hanna Ārente, pie publiskās telpas "kopīga galda", jautā Krakovas universitātes profesore Beata Klimkeviča. Informācijas fragmentācija rada šķietamu atsvešinātību un vientulību, kas var apgrūtināt atklātu viedokļu apmaiņu. Iespējams to var mazināt mediju pētnieka Marka Deuzes ideja, ka visai sabiedrībai kopīgas idejas turpina dzīvot tādā kā "silent disco" (Deuze, 2011) veidā, kad katrs ballītes dalībnieks klausās atšķirīgu mūziku, bet dejo kopā ar citiem (Klimkiewicz, 2019). Viedokļu daudzveidībai šajā vientuļnieku "dejā" un dažādu skatījumu haotiskajā plūsmā joprojām ir vienojoša vērtība.
Atsauces:
Ciaglia, A. (2013). Pluralism of the system, pluralism in the system: Assessing the nature of media diversity in two European countries. International Communication Gazette, 75(4), 410–426. Lasīt šeit.
Curran, J. (2011). Media and Democracy. Routledge.
Dahl R. (1989). Democracy and Its Critics. Yale University Press.
Deuze, M. (2011). Media life. Media, Culture and Society 33 (I), 137 – 148.
European Parliament. (2023). The European Media Freedom Act: media freedom, freedom of expression and pluralism. Lasīt šeit.
Karppinen, K. (2013). Rethinking Media Pluralism. Fordham University Press. DOI
Karppinen, K. (2014). Rethinking Media Pluralism. European Journal of Communication, 29(3), 385–386. Lasīt šeit.
Klimkiewicz, B. (2010). Structural Media Pluralism. Internationa Journal of Communication, 4, 906-913.
Klimkiewicz B. (2019). Pluralism in a Hybrid Media Environment from the User Perspective’. Centre for Media Pluralism and Media Freedom (CMPF), Florence. Lasīt šeit.
Sjøvaag, H. (2016).Media diversity and the global superplayers: operationalising pluralism for a digital media market. Journal of Media Business Studies, DOI