Aktuālie notikumi Latvijas–Baltkrievijas pierobežā katru dienu ir iemesls veidot jaunas ziņas, kuru centrā ir migranti, robežas šķērsošana, žogs, tā pārvarēšana, migrantu atturēšana vai ielaišana Latvijā. Process pamatoti tiek saistīts ar Baltkrievijas režīma realizētā hibrīdkara paņēmieniem. Kā par šo visu medijos stāstīt profesionāli ētiski?
Jautājums ir ļoti sarežģīts, jo tas skar gan cilvēktiesības, gan starptautisku regulējumu, starptautiskās attiecības, valsts drošības riskus, politiskās prioritātes, sociālos un ekonomiskos procesus, bailes un draudus, kas rada emocionālas reakcijas... Esmu saņēmusi un izvērtējusi iesniegumu, kurā atzinu, ka Latvijas Televīzijas (LTV) sadarbības partnera veidotajā sižetā par notikumiem Latvijas pierobežā pārkāpts Latvijas sabiedrisko mediju Redakcionālo vadlīniju princips, kas saistīts ar pienākumu izvairīties no stereotipizācijas.
Izmantojot šo pieredzi, vēlos piedāvāt lēmuma skaidrojumu un diskutēt par tām dilemmām, kas jāizvērtē žurnālistiem, cenšoties parādīt notikumus, kuros iesaistīti citu valstu, citu rasu un atšķirīgu kultūru cilvēki, kas šķērso robežas bez likumīga pamatojuma.
Labie bēgļi un sliktie migranti
Tie paši cilvēki, bet tiem veltīti atšķirīgi vārdi. Vārdi padara vienus par labiem, empātiju raisošiem, citus – par sliktākiem, nevēlamiem, atstājamiem bez atbalsta. Tā savā pētījumā secina Karolīne Vizinski (Caroline Wyszynscki) (2022), skaidrojot, ka medijos izmantotie termini nosaka cilvēku attieksmi. Piemēram, termins "bēgļi" tiek asociēts ar augstāku sabiedrības atbalstu un paternālistisku attieksmi, bet cilvēki, kas saukti par "ekonomiskajiem migrantiem", tiek uztverti ar aizdomām un pat skaudību, sabiedrība mazākā mērā gatava sniegt viņiem atbalstu.
No profesionālās ētikas viedokļa bēgļi un citi migranti pieder viegli ievainojamai grupai, jo atrodas svešās valstīs, ir noguruši, stresā, sastopas ar valodas un kultūras barjerām, ir ekonomiski un sociāli neaizsargāti, vieglāks kriminālpārkāpēju mērķis.
Pētījumos konstatētais, ka mediju atspoguļojums sasaista migrantus, bēgļus, patvēruma meklētājus ar sociālām problēmām, nabadzību, noziedzību, tomēr neatbilst statistikas datiem, licis atkal un atkal pārvērtēt mediju prakses vadlīnijas.
Ar migrācijas saturu saistītās ētikas normas pievērš mediju profesionāļu uzmanību tiem faktoriem, kas palīdzētu dažādus migrantus parādīt tā, lai viņu piederība kādai grupai, pat tad, ja notikumi ietver draudus, riskus, pārkāpumus, netiktu automātiski saistīta ar visu grupu.
Šajā kontekstā vārdiem un to nozīmēm ir liels svars, nepieļaujot tādas attieksmes veidošanos, kura attaisno diskrimināciju. To veicina mediju prakse, ja migrantus parāda lielās grupās, kā masu, neiedziļinoties konkrētu indivīdu likteņos, jo tā tiek veicināta šo cilvēku dehumanizācija un marginalizācija vai arī notiek nepamatota viņu likteņa estetizācija (Chouliaraki & Stolic, 2017). Nespēja saskatīt lielā migrantu, bēgļu vai patvēruma meklētāju grupā atsevišķus cilvēkus, kam ir savi mērķi, ambīcijas, var novest pie otras galējības, ka migranti tiek parādīti tikai kā upuri (Olier, & Spadavecchia, 2022). Bēgļu atspoguļojums medijos atstāj ietekmi uz viņu likteņiem un labklājību (Scherman et al., 2022), tas ietekmē migrācijas politiku un pat iedzīvotāju balsojumu vēlēšanās (Wyszynscki, 2022). Pētnieki secina, ka nav vienotas terminoloģijas, kā tiek saukti dažādi migranti (Olier, & Spadavecchia, 2022), jo viens un tas pats vārds var apzīmēt ļoti dažādus cilvēkus un statusus.
Tāpēc lielākā daļa profesionālu mediju pievērš šim jautājumam uzmanību un cenšas izmantot vienotus principus migrantu atspoguļošanai. To pamatā ir starptautisko organizāciju, piemēram, UNESCO, ieteikumi. Tajos piedāvāti vairāki desmiti terminu personām, kas dažādu iemeslu dēļ pastāvīgi vai neregulāri atrodas ārpus savām mītnes zemēm. Rokasgrāmatā minēts, ka termins "nelegālie migranti", ko ik dienas redzam mediju saturā, nav pieņemams, uzskatāms par neadekvātu un būtu izmantojams ļoti piesardzīgi, jo tas, pirmkārt, nojauc robežu starp personu un tās statusu, otrkārt, rada negatīvu nokrāsu. Šo iespaidu rada vārda "nelegāls" nozīme "nelikumīgs", kas asociē ar nelikumīgumu ne tikai cilvēka statusu, viņa atrašanās vietu, rīcību un situāciju, kādā persona atrodas, bet arī pašu cilvēku. Šis vārds tādējādi var pastiprināt migranta "citādību" un veicināt negatīvu attieksmi, diskrimināciju.
Jauna tipa imigrācija?
Notikumi Latvijas pierobežā nav parasta bēgļu krīze, kādu regulāri un pastāvīgi pieredz daudzas pasaules valstis. Tā atšķiras arī no relatīvi nesenās pieredzes, kad 2015. gadā Eiropas Savienība piedzīvoja nopietnu bēgļu pieplūdumu. Arī tad tika pārvērtēti migrantus apzīmējoši vārdi un migrantu atspoguļojums medijos, veidotas mediju profesionāļu vārdnīcas bēgļu, patvēruma meklētāju, imigrantu apzīmēšanai. Latvijas medijos, kam trūka resursu ierasties migrantu ierašanās vietās, šī krīze pārsvarā tika atspoguļota, izmantojot nacionālas un starptautiskas amatpersonas, daudz mazāku nozīmi piešķirot pašu migrantu balsīm (Rožukalne et al., 2020).
Notikumi pie Latvijas, Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežas, kas ziņās fiksēti jau kopš 2021. gada rudens, ir daudz sarežģītāki. Lai gan cilvēki cenšas nākt pāri robežām, šajā stāstā ir gan Baltkrievijas iesaiste migrantu no Irākas un Irānas plūsmas organizēšanā, gan migrantu bojāeja, gan viņu vardarbīga izturēšanās pret robežsargiem.
Atgādināšu, ka ārkārtas stāvokļa dēļ Latvijas žurnālistiem bija ierobežotas iespējas piekļūt cilvēkiem un notikumiem pierobežā, riskējot ar vienpusīgu to atspoguļojumu, nespēju pārbaudīt pretrunīgu informāciju, sabiedriskie mediji saņēma politiķu pārmetumus par situācijas atspoguļojumu uz Polijas un Baltkrievijas robežas.
Tomēr šajā situācijā ir vietā diskusija par iespējamu mediju ietekmi uz sabiedrības izpratni par šiem procesiem un attieksmes veidošanu pret imigrantiem arī tad, ja viņu ierašanās tiek novērsta vai tiek uzskatīta par nevēlamu.
Baltkrievijas režīma realizētā hibrīdkara paņēmiens, virzot pāri ES valstu robežām lielākoties Irānas un Irākas iedzīvotājus, rada ne vien lielu stresu, materiālus zaudējumus, drošības riskus, bet arī profesionālās ētikas dilemmu, vai un kā parādīt migrācijas problēmu daudzpusīgi, nezaudējot humānisma vērtības. Tas nozīmē tieši neattiecināt Baltkrievijas režīma nelietības uz cilvēkiem, kurus politiski izmanto minētais režīms un kuri izvēlējušies izmantot iespējas iekļūt ES no Baltkrievijas, nereti nokļūstot bezpalīdzīgā un dzīvībai bīstamā stāvoklī.
Sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas ietver profesionālās ētikas principu – izvairīšanos no stereotipizācijas. Tas saistīts ar iespējamu mediju satura un tajā definētas attieksmes ietekmi uz auditoriju, kura var izraisīt nepatiku, diskriminācijas risku, veicināt aizspriedumus (Wenzel & Żerkowska-Balas, 2019) pret dažādām sabiedrības grupām. Projektā "Atbildīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas žurnālistikas attīstība Latvijas nacionālajos un reģionālajos masu medijos, veicinot trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijā" ir izveidotas vadlīnijas, piedāvāti skaidrojumi un palīgmateriāli, kā sabalansēti un precīzi atspoguļot migrāciju, atzītas mediju tiesības uz kritisku migrācijas procesu vērtējumu, ieteikts bez izvērtējuma netiražēt politisku vai citu amatpersonu teikto un piedāvāt daudzpusīgu notikumu kontekstu. Šie ieteikumi ietver labās un ne tik labās prakses piemērus.
Vārdi un cilvēki
Sākumā minētais gadījums attiecas uz ziņu "Latvijas robežu izdevies nelegāli šķērsot imigrantu grupai; 6 personas aizturētas". Profesionālās ētikas pārkāpums saistīts ar iesniedzēja norādīto par ziņā izmantoto valodu. Kā iesniegumā minēts, ka sižetā "ja robežsardze vai vietējais lauksaimnieks tiek konsekventi dēvēti, izmantojot vienu apzīmētāju, tad rakstā minētā sešu cilvēku grupa tiek dēvēti kā imigranti vai nelegālie robežšķērsotāji". Iesniedzējs raksta, ka ziņā "sešas reizes izmantots vārds ‘nelegāls’, bet ne reizi nav minēts, ka, piemēram, šie cilvēki varētu būt bēgļi (juridiskais bēgļa statuss vien apstiprina šo cilvēka statusu) vai potenciāli vēlētos lūgt patvērumu Latvijā, kas pie šī brīža regulējuma ir de facto neiespējams likumiskā ceļā. Latvijas Republikai saistoši starptautiski tiesību akti paredz, ka ikvienam trešās valsts pilsonim vai bezvalstniekam ir tiesības pieprasīt starptautisko aizsardzību, tostarp pie tās robežām vai tranzīta zonās, pat ja viņš vai viņa šajā teritorijā atrodas nelikumīgi. Bez konteksta un neievērojot nevainības prezumpciju, šo cilvēku nekonsekventa kategorizēšana ar konsekventu negatīvu konotēšanu būtu jāizvērtē atbilstoši Latvijas sabiedrisko mediju Redakcionālajām vadlīnijām".
Izvērtējot sižetu, notika saziņa ar LTV un sabiedriskā medija galveno redaktori. LTV piekrita kritikai, ka sižetā nav sniegts pietiekams notikušā konteksts, un savam sadarbības partnerim ir nosūtījusi skaidrojošu materiālu, paredzot turpmāk rūpīgāk sekot šāda satura veidošanas procesam. Turklāt LTV ir "vairākkārt veidojusi sižetus par personām, kuras hibrīdkara ietvaros Baltkrievijas režīms virza Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā, iestājoties par šo personu tiesībām", teikts sabiedriskā medija atbildē. Arī šajā situācijā nācās risināt ētikas dilemmu, vai paļauties uz amatpersonas skaidrojumu un to precīzi citēt, vai piedāvāt plašāku informāciju un izmantot starptautiski atzītus terminus.
Atsauces:
Chouliaraki, L., & Stolic, T. (2017). Rethinking media responsibility in the refugee ‘crisis’: a visual typology of European news. Media, Culture & Society, 39(8), 1162–1177. Lasīt šeit.
Olier, J.S., & Spadavecchia, C. (2022). Stereotypes, disproportions, and power asymmetries in the visual portrayal of migrants in ten countries: an interdisciplinary AI-based approach. Humanit Soc Sci Commun 9, 410. https://doi.org/10.1057/s41599-022-01430-y
Rožukalne A., Kruks S., Stakle A. & Skulte I. (2020). A Representation of migration in Latvian mass media (2015 – 2016): Deny voice to the voiceless. Information & Media, 87, 13-35. doi: 10.15388/Im.2020.87.24.
Scherman, A., Etchegaray, N., Pavez, I., & Grassau, D. (2022). The Influence of Media Coverage on the Negative Perception of Migrants in Chile. Int J Environ Res Public Health, 5,19(13):8219. doi: 10.3390/ijerph19138219.
Wenzel, M. & Żerkowska-Balas, M. (2019). Framing effect of media portrayal of migrants to the European union: a survey experiment in Poland. East Eur Politics Soc 33(1),44–65.
Wyszynscki, C. (2018). Good refugees, bad migrants? Stereotype content, threat perception and helping orientations towards refugees, migrants and economic migrants in Germany. ISCTE – University Institute of Lisbon. master_mia_caroline_wyszynski.pdf (iscte-iul.pt)