Tieši pirms gada, pēc atklātas vēstules saņemšanas, analizējām, vai sievietēm ir līdzvērtīgas iespējas piedalīties būtisku jautājumu apspriešanā Latvijas sabiedrisko mediju diskusiju formātos. Dati rādīja nozīmīgu disproporciju, kopumā no visiem dalībniekiem diskusijās bija aicinātas izteikties 38% sieviešu, kuras lielākoties runāja par sociāliem un kultūras jautājumiem, pārstāvēja izglītības un veselības jomu, nevalstiskās organizācijas (NVO).
Šogad nolēmām pārbaudīt, vai un kā situācija mainījusies? Nākas secināt, ka tā nav mainījusies, iespējams, pat nedaudz pasliktinājusies.
No visiem dalībniekiem (389) šogad analizētajās diskusijās bija aicinātas izteikties 32,4% sieviešu (1. grafiks), kuras, līdzīgi kā pērn, lielākoties runāja par sociāliem un kultūras jautājumiem, pārstāvēja izglītības un veselības jomu vai šo jomu NVO. Tikmēr diskusijās dominēja vīrieši (67,7%), lielākoties pārstāvot politiku, augstākās amatpersonas un ierēdniecību, kā arī nodrošināja finanšu, iekšlietu, ekonomikas un enerģētikas ekspertīzi.
Atgādinām, ka jautājums par dažādu dzimumu pārstāvniecību tika skatīts kontekstā ar sieviešu un vīriešu līdzvērtīgām iespējām realizēt izteiksmes brīvību, kas liecina par sociālo vienlīdzību un taisnīguma situāciju konkrētā valstī, dod iespēju spriest par diskriminācijas riskiem. Saprotot, ka mediju diskusiju dalībnieku izvēli nosaka daudzi faktori, to vidū svarīgākie ir ekspertu pieejamība, apspriestā tēma (kara un militāro jautājumu diskusijās sievietes grūti atrodamas), raidījuma formāts, dalībnieku pārstāvēto organizāciju prioritātes, – ieteicām politiskajām partijām, iestādēm, organizācijām biežāk, ja dota iespēja, izvēlēties, ka tās publiskajās diskusijās pārstāv sievietes.
Papildus bija ieteikums sabiedrisko mediju redaktoriem un producentiem ilgākā laikā sekot diskusiju dalībnieku dzimumu proporcijām, jo satura daudzveidība ir svarīgāka, pēc dzimuma līdzīgu dalībnieku skaitu nav iespējams un nav nepieciešams nodrošināt katrā raidījumā.
Šogad izlases veidā, tādā pašā laika posmā no 2022. gada 2. novembra līdz 2023. gada 26. aprīlim, tika analizēti 99 raidījumi: 22 raidījumi "Kas notiek Latvijā?", 26 – "Šodienas jautājums", 26 – "Krustpunktā" un 25 – "TČK" . Izpētei izvēlējāmies jau pērn pētīto LTV raidījumu "Kas notiek Latvijā?" (KNL, analizēti visi ētera raidījumi), aktuālo diskusiju "Šodienas jautājums" (izlasi veido trešdienu raidījumi), RUS.LSM.lv raidījumu "TČK" (izlasi veido trešdienu raidījumi), un salīdzinājumam pievienota Latvijas Radio 1 diskusija "Krustpunktā" (izlasi veido trešdienu raidījumi).
LTV1 "Kas notiek Latvijā?"
Pirms gada saņemtajā vēstulē īpaši kritiska attieksme tika pausta par raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dalībnieku izvēli, dodot priekšroku vīriešiem. Apkopojot datus par situāciju pirms gada, izrādījās, ka tikai 26% no KNL dalībniecēm ir sievietes. Šogad, kad tika analizēti 22 raidījumi, kuros piedalījās 154 dalībnieki, situācija ir tāda pati – 27% raidījuma dalībnieču ir sievietes (1. tabula).
Dati vairāk liecina par reālo dzimumu sadalījumu politikā un starp amatpersonām, jo raidījumos, kuros parasti piedalās partiju, frakciju, iestāžu vadītāji, galvenokārt redzami vīrieši. Raidījumā bieži izskanēja skaidrojums par to, kas tika uzrunāts diskusijai un ko katra NVO, uzņēmums vai iestāde izvēlējusies, tātad ne viss ir raidījumu producentu komandas rokās un arī raidījuma veidotāju uzrunātās organizācijas izvēlas uz vakara diskusiju LTV1 deleģēt vīriešus.
1. tabula. Sieviešu un vīriešu proporcija "Kas notiek Latvijā?" diskusiju raidījuma dalībnieku vidū, atkarībā no amata vai profesionālā statusa (% no kopējā dalībnieku skaita).
Lielā daļā raidījumu sešu vai septiņu viesu vidū diskusijā redzama viena sieviete. Pētījuma periodā bija četri raidījumi, kuros piedalījās vienāds sieviešu un vīriešu skaits (par "TV Rain" situāciju; par Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļaujām; par cīņu ar korupciju; par VID), viens raidījums, kad sievietes bija vairākumā (sievietes slepkavība Jēkabpilī) un divi raidījumi, kurā piedalījās tikai vīrieši (abi par valsts budžetu). KNL sievietes visbiežāk piedalās kā amatpersonas (ministre, iestādes vadītāja), speciālistes, ekspertes un NVO pārstāves. Daļa KNL raidījumu ir sadalīti divās daļās, un arī tajās sieviešu iespējas piedalīties mainās. Piemēram, raidījumā, kura pirmajā daļā bija saruna par skolotāju streiku, piedalījās trīs sievietes, savukārt otrajā daļā par prezidenta vēlēšanām – tikai vīrieši.
2. tabula. Sieviešu un vīriešu proporcijas dažādām tēmām veltītos raidījumos "Kas notiek Latvijā?" (% no kopējā dalībnieku skaita).
LTV1 "Šodienas jautājums"
Abus raidījumus īsti nevar salīdzināt, jo tiem ir atšķirīgi mērķi, formāti, ikdienas diskusiju dalībnieku skaits. "Šodienas jautājumā" atkarībā no tēmas ir viens, biežāk divi vai reizēm trīs dalībnieki. 26 pētītajos raidījumos piedalījās 42 viesi.
"Šodienas jautājumā" trešā daļa no dalībniekiem ir sievietes (14 no 42). Tas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada, kad dalībnieku vidū tikai katra piektā bija sieviete (19%). Līdzīgi kā vīrieši, sievietes raidījumā tiek aicinātas kā amatpersonas (lielākoties ministres) un ekspertes.
3. tabula. Sieviešu un vīriešu proporcija raidījuma "Šodienas jautājums" dalībnieku vidū, atkarībā no amata vai profesionālā statusa (skaits no kopējā dalībnieku skaita) [1]
Vērtējot dažādas tēmas, arī šajā pētījumā sievietes publiski tiek aicinātas izteikties par sociālajām tēmām – kultūru, sabiedrības veselību un izglītību, būtībā pārstāvot jomas, kurās arī darba tirgū sievietes ir vairākumā. Ģeopolitikas jautājumus nav skaidrojusi neviena sieviete, tikai vienai bijusi iespēja runāt par sabiedriski politiskajiem procesiem.
4. tabula. Tabula. Sieviešu un vīriešu proporcijas dažādām tēmām veltītos raidījumos "Šodienas jautājums" (skaits no kopējā dalībnieku skaita).
LR1 "Krustpunktā"
Kopumā tika analizēti 26 LR1 raidījumi "Krustpunktā", kuros piedalījās 118 dalībnieki.
5. tabula. Sieviešu un vīriešu proporcija "Krustpunktā" diskusiju raidījuma dalībnieku vidū, atkarībā no amata vai profesionālā statusa (% no kopējā dalībnieku skaita).
Sieviešu un vīriešu pārstāvniecība ir diezgan līdzīga tai, kāda vērojama "Kas notiek Latvijā?". Sievietes diskusiju dalībnieku vidū veido tikai 32%, vīrieši – 68%. Turklāt šī disproporcija visspilgtāk izpaužas tieši gadījumos, kad raidījumos piedalās politiķi, amatpersonas, eksperti. Sievietes biežāk pārstāv nevalstisko sektoru.
6. tabula. Tabula. Sieviešu un vīriešu proporcijas dažādām tēmām veltītos raidījumos "Krustpunktā" (skaits no kopējā dalībnieku skaita).
Ja raugās uz to, par kurām tēmām pārsvarā izsakās vīrieši, tad tā ir politika, ekonomika, enerģētika. Sievietes nevienā no tēmām nedominē.
RUS.LSM.lv "TČK"
Analīzei izvēlētajā periodā tika pārraidīti 25 "TČK" raidījumi, kuros kopumā bija uzaicināti piedalīties 75 dalībnieki. Šim raidījumam ir vērojama ārkārtīgi liela dalībnieku gradācija, sākot ar individuālām viens pret vienu intervijām, beidzot ar raidījumiem, kuros viesojas pat astoņi diskusiju dalībnieki (vidēji trīs).
Ja raugās uz diskusiju dalībnieku dzimumu pārstāvniecību, tā būtu vērtējama kā salīdzinoši līdzvērtīga – 32 sievietes, 43 vīrieši. Situācija ir labāka nekā pirms gada, kad "TČK" dalībnieku vidū bija 64% vīrieši un 34% sievietes.
7. tabula. Sieviešu un vīriešu proporcija "TČK" diskusiju raidījuma dalībnieku vidū, atkarībā no amata vai profesionālā statusa (skaits no kopējā dalībnieku skaita).
Arī raugoties uz dzimumu dalījumu pēc ranga un specifiskās lomās, redzams, ka tas ir vairāk vai mazāk līdzvērtīgs. Piemēram, ekspertu skaits bija vienāds: puse vīriešu un puse sieviešu. Būtiskākā atšķirība veidojas kategorijā politiķi, jo raidījumā piedalījušies tikai vīrieši politiķi (7).
Līdzīgi kā iepriekšējā analizētajā periodā, arī šoreiz "TČK" no pārējiem analizētajiem raidījumiem atšķiras ar tēmu loku. Tajā vairāk parādās sabiedriski un ikdienas dzīves temati (ūdens kvalitāte, dzīvojamo ēku atjaunošana, izglītības jautājumi no jauniešu perspektīvas, elektronisko cigarešu posts u.c.), specifiskām sabiedrības grupām adresētas diskusijas (cilvēku ar Dauna sindromu problēmas, bērnu seksuālā izmantošana, palīdzības sniegšana vardarbībā cietušajiem u.c.)
8. tabula. Tabula. Sieviešu un vīriešu proporcijas dažādām tēmām veltītos raidījumos "TČK" (skaits no kopējā dalībnieku skaita).
Diskusiju dalībnieku disproporcija ne vien daļēji marginalizē Latvijas sievietes profesionāles, kurām kopumā ir augstāks izglītības līmenis nekā vīriešiem (Latvijas statistikas gadagrāmata 2022), bet arī atspoguļo tās jomas, kurās strādā sievietes un ilgstoši nav uzlabojusies situācija (izglītība, sociālā joma, sabiedrības veselība, medicīnas pakalpojumu pieejamība). No ietekmīgām NVO sievietes biežāk tiek aicinātas uz sabiedrisko mediju diskusijām, ja pārstāv sabiedrības intereses aizstāvošas, nevis profesionāļu NVO.
Raidījuma "Šodienas jautājums" un "TČK" dati, īpaši raidījumi, kuros, ja piedalās divi dalībnieki, nereti viens no tiem ir vīrietis un otra sieviete (lielākoties dažādu jomu eksperti, profesionāļi, speciālisti) liecina, ka situāciju ir iespējams mainīt arī esošā formāta ietvaros.
Bet lēmumu pieņemšanas procesā ir iesaistītas vismaz divas puses – raidījuma veidotāji un uzaicinātās institūcijas, iestādes, uzņēmumi, NVO. Ja dalībnieku vidū ir nozīmīga konkrētas amatpersonas klātbūtne (Valsts prezidents, premjers, partiju un iestāžu augstākās amatpersonas), raidījuma veidotājiem ir mazas iespējas to mainīt. Tie ir arī gadījumi, kad mediji prasa atbildību no lēmumu pieņēmējiem. Citādi ir ar tēmām, par kurām nepieciešams sadzirdēt dažādu jomu pārstāvjus un uz raidījumiem tiek aicināti ierēdņi, speciālisti, eksperti, uzņēmēji, parlamenta deputāti. Tāpēc apkopotie dati liek domāt par publiski neredzamiem procesiem un, iespējams, gan mediju, gan citu institūciju "tradīcijām", izvēloties un iesakot svarīgu diskusiju dalībniekus. Piemēram, apsvērumiem, kas nosaka iestāžu ārējo sabiedrisko attiecību stratēģijas un to cilvēku loku, kas institūcijās tiek gatavoti dalībai publiskās diskusijās. Ar to domāta gan praktisku komunikācijas prasmju uzlabošana, ko organizē iestādes, gan uzticēšanās un pienākumu deleģēšana pārstāvēt darba vietu publiski, ja neesi augstākais vadītājs, bet darbs un pieredze ir saistīti ar aktuālu diskusiju jautājumiem.
Dzirdēti argumenti, ka sievietes retāk piedalās mediju diskusijās, īpaši vakara formātos, jo viņām ir pienākumi mājās, grūti atrast kādu, kas pieskata bērnus. Šī versija vēlreiz parāda, ka sieviešu un vīriešu iesaiste ģimenes pienākumu sadalē nav līdzvērtīga un rūpes par ģimeni var izrādīties vēl viena barjera, lai sievietēm būtu iespēja piedalīties sabiedriskos procesos.
Mediju prakse veidot sabiedrisku diskusiju, kuru toni un argumentāciju nosaka amatos esošie vai politisku ietekmi pārstāvošie vīrieši (partiju un frakciju vadītāji) norāda uz profesionālu rutīnu, kurā netiek vērtēta mediju ilgtermiņa ietekme. Ilgstoši tiek nodalītas tēmas un problēmjautājumi svarīgās jomās, par kuriem lielākoties diskutē vīrieši un tās, kuru apspriešanā iesaistītas sievietes. Šādas diskusijas ilustrē mediju kultūru, kas atbalsta hierarhisku un formālās varas pozīcijās esošu sarunas dalībnieku dominanci, sašaurinot diskusiju dalībnieku loku un parādot sabiedrībai, kas nosaka diskusijas tēmas un piedāvātos risinājumus. Pēc datiem var secināt, ka mediju redakciju lēmumi ilgākā laikā netieši nostiprina nevienlīdzīgas iespējas publiski izteikties un sabiedrībai sadzirdēt dažādu dzimumu pārstāvju balsis. Ja sabiedrisko mediju satura kvalitāti nosaka tā daudzveidība, arī informācijas avotu un dalībnieku daudzveidība, vai dzimumu līdzvērtīgas pārstāvniecības jautājumus var atstāt pašplūsmā?
[1] Ja raidījumu dalībnieku kopskaits nepārsniedz 10, % netiek rēķināti.