Autors: Sandra Sprudzāne
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docente, SEPLP eksperte
Informācijas apjoma un tās dinamiskās aprites laikā kļūdas ir bieža parādība žurnālistikā. Skaitļu, faktu, ģeogrāfijas kļūdas, neprecizitātes personvārdā u.c. ir kļūdas, ar kurām žurnālisti sastopas regulāri.
No kļūdām ļauj izvairīties precizitāte. Šis ir viens no atslēgas vārdiem žurnālistikā līdztekus citiem profesionālās ētikas principiem, kas nodrošina kvalitatīvu mediju darbu. Tam apliecinājums ir mediju profesionālais standarts, piemēram, sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas paredz, ka sabiedriskie mediji sniedz pārbaudītu un iespējami precīzu informāciju, tie nedrīkst apzināti maldināt auditoriju, sagrozīt vai izdomāt faktus. Ja par kādas informācijas precizitāti ir šaubas, tas ir skaidri jānorāda (Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas, 2022). Tas nozīmē, būt atbildīgam par savu darbu. Medijiem ir iespēja labot un atvainoties par pieļauto kļūdu, taču mediju vidū pastāv dažāda attieksme šajā jautājumā.
Precizitātei ir kāda mēraukla. Proti, kļūdu daudzums, iesniegtās sūdzības, precizējumi, labojumi. Tādējādi redakcionālās vadlīnijas demonstrē medija atbildību, nosakot, ka sabiedriskie mediji nevairās atzīt, ja saturā ir bijušas kļūdas. Šajā gadījumā būtiski ir ātri reaģēt, ievietojot labojumu. Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas nosaka, ka žurnālists un struktūrdaļas vadītājs vienojas par atbilstošāko kļūdas labošanas veidu ēterā, interneta vietnē un citos kanālos. Visticamāk, vienošanās kārtību noteiks kļūdas nopietnība. Visvienkāršāk to ir atpazīt pēc vārda “precizēts”, kas tiek ievietots raksta virsrakstā, piemēram, iekavās, vai atsevišķi izceļot tekstā, kas ir labots vai precizēts.
Sabiedriskie mediji kļūdu labošanas jautājumā demonstrē atšķirīgu praksi – sākot no konkrētiem norādījumiem par to, kad jāveic labojumi un jāatvainojas, līdz norādei, ka ir jāreaģē uz kļūdām un tās ir jālabo. Galvenokārt šie punkti tiek aprakstīti profesionālajā ētikas standartā vai vadlīnijās. Kā novērots, šobrīd kļūdu labošanas prakse ir “pārnākusi” uz tīmekli. Visbiežāk mediji izvēlas savas tīmekļa vietnes kā platformu, kur fiksēt pieļautās kļūdas un izvērtēt paveikto darbu. Aplūkojot dažu Eiropas valstu pieredzi, ir redzams, ka sabiedriskie mediji nevairās demonstrēt kļūdas, citi to dara, izmantojot arī pašanalīzi.
Raidorganizācija BBC ir ieviesusi sadaļu tīmekļa vietnē, kur tiek piefiksētas, aprakstītas un atsevišķos gadījumos arī izskaidrotas kļūdas jeb to rašanās iemesli, ietverta atvainošanās, tiek veikti būtiski labojumi, paziņojumi un atbildes. Tā neietver regulārus ziņu labojumus, nelielas atvainošanās ēterā un grafika izmaiņas (BBC Corrections and Clarifications).
BBC kļūdu labošanas politiku ir iekļāvusi redakcijas vadlīnijās (The BBC’s Editorial Standards), kur ir skaidrotas kļūdu labošanas situācijas un labojumu atrašanās vieta (BBC. Guidelines).
Arī viena no Nīderlandes sabiedriskajām raidorganizācijām rīkojas līdzīgi– mājaslapā ir ieviesta sadaļa, kur redakcija reflektē par savu darbu – respektīvi, izvērtē sižetā pieļautās kļūdas, ja tādas bijušas, turklāt vērtē arī savu radīto saturu kopumā, informējot par žurnālista atbildību un ētikas principiem (Journalistieke verantwoording).
Līdztekus tiek akcentēts, ka, lai nodrošinātu atklātības principu, tiek publicēti arī ombuda ziņojumi jeb atzinumi par iesniegtajām sūdzībām: https://www.omroepombudsman.nl/in-de-media-in-2023
Igaunijā sabiedrisko mediju darbību regulē Igaunijas Nacionālās apraides žurnālistu ētikas padomnieks, kura uzdevums ir uzraudzīt ERR darbības atbilstību žurnālistikas profesionālajai ētikai un praksei. Padomnieks izskata iesniegtos iebildumus par ERR raidījumu saturu. Padomnieka atzinumus ir iespējams lasīt vietnē https://www.err.ee/. Savukārt lasītāji var komunicēt ar redaktoru un ziņot par kļūdām, izmantojot “lodziņu”, kur ir iespējams ierakstīt atrasto kļūdu vai nosūtīt ziņu redaktoram.
Norvēģijas sabiedriskais medijs (“NRK – Norwegian Broadcasting Corporation”) kā vienu no galvenajiem mērķiem, lai īstenotu atbilstošu ētikas praksi, ir izvirzījis: sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka tā var uzticēties NRK radītajai žurnālistikai (tiek nodrošināta faktu pārbaude, kļūdu labošana) (Kalbakk, n.d.).
Īrijas sabiedriskā medija (The RTÉ Journalism & Content Guidelines 2020) vadlīnijas nosaka, ka, lai cik rūpīgi sagatavots saturs, vienmēr būs gadījumi, kad būs jāprecizē vai jālabo. Būtiski ir ātri reaģēt, lai kļūdas tiktu izskatītas jeb labotas, pirms pienākusi sūdzība. Ir atrunāta arī paskaidrojumu un atvainošanās kārtība – ja pastāv juridiska rakstura kļūda, tad vispirms ir jākonsultējas ar redaktoru, kā arī jāsaņem juridiska konsultācija. Sagatavotie precizējumi pirms publicēšanas ir jāsaskaņo. Ja kļūda ir pietiekami nozīmīga, skaidrojums ir jāieraksta, nevis jānolasa tiešraidē. Tāpat būtiski ir pievērst uzmanību tonim, kādā tiek nolasīts precizējums vai atvainošanās.
Savukārt Dānijas sabiedriskais medijs DR (Danish Broadcasting Corporation) kļūdu labojumu politiku aprakstījis 94 lappuses garās ētikas vadlīnijās, kur aprakstīti gadījumi, kā veikt kļūdu labojumu, balstoties uz tās nopietnību, kur to publicēt. DR labo visas būtiskās kļūdas, kā arī nodrošina atklātību un pieejamību kļūdām, respektīvi, redzamus labojumus visās attiecīgajās platformās. Visi labojumi, piemēram, nenozīmīga pareizrakstības kļūda, gramatikas kļūda, tiek ievietoti DR faktu lapā (https://www.dr.dk/etik-og-rettelser/fejl-og-fakta). Nopietnas kļūdas labošanā tiek iesaistīts atbildīgās programmas direktors, tā ir jālabo nekavējoties. TV un radio tiešraidē – labo nekavējoties attiecīgajā medijā; ierakstā – labojumu ar saiti un tekstu ievieto pirms attiecīgā raidījuma sākuma teksta, savukārt mājaslapā jānorāda datums. Pēc labojuma veikšanas redakcija atvainojas vai pauž nožēlu.
Atsauces
BBC. Corrections and Clarifications. Pieejams: https://www.bbc.co.uk/helpandfeedback/corrections_clarifications/
BBC. Guidelines. Section 3: Accuracy – Guidelines. Pieejams: https://www.bbc.com/editorialguidelines/guidelines
Journalistieke verantwoording. Nos.nl. Pieejams: https://over.nos.nl/journalistieke-verantwoording/
Kalbakk, A. (n.d.) Editorial independence and and ethics in NRK. https://www.google.com/url?sa=i&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=&ved=0CDcQw7AJahcKEwighrL5hpiBAxUAAAAAHQAAAAAQAg&url=https%3A%2F%2Feuropeanjournalists.org%2Fwp-content%2Fuploads%2F2019%2F03%2FEditorial-independence-and-ethics-in-the-NRK.pptx&psig=AOvVaw1bJOdmt6F5XWcqd4h_XuB7&ust=1694160336050705&opi=89978449
Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas (2022). Pieejams: https://www.seplp.lv/lv/redakcionalas-vadlinijas-un-etikas-kodeksi
RTE. Policies and Guidelines (2020). The RTÉ Journalism & Content Guidelines 2020. Pieejams: https://about.rte.ie/reports-and-policies/policies-and-guidelines/