Galvenais sabiedrisko mediju izaicinājums turpmākajos trīs gados būs - radīt vairāk saturu, kas ne tikai sasniedz plašu auditoriju, bet arī atbilst tās kvalitātes prasībām un rada uzticēšanos.
Tā secināts pēc Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Padome) pasūtījuma veiktajā sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtējumā, kurā analizēts Latvijas sabiedrisko mediju darbs pēdējo trīs gadu laikā.
“Līdzšinējā nepietiekamā finansējuma apstākļos sabiedriskajiem medijiem ir izdevies sasniegt ļoti labus rezultātus. Vienlaikus redzam, ka neatliekami nepieciešams turpināt paaugstināt sabiedrisko mediju satura kvalitāti, lai tā atbilstu dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un gaidām, tostarp strauji attīstīt digitālos medijus. Tāpat nepieciešams turpināt stiprināt sabiedrisko mediju lomu kā uzticamus un neatkarīgus informācijas avotus. Abiem šiem virzieniem ir būtisks gan finansējums, gan aktīvs iekšējais redakcionālais darbs, kas vērsts uz attīstību un pilnveidi,” saka Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Aplūkojot sabiedrisko mediju auditoriju un iesaistes rādītājus dažādās platformās, konstatēts, ka lineārajā apraidē jeb tradicionālajos kanālos - televīzijā un radio - Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko mediju patēriņš pēdējos trīs gados ir bijis stabils. Bet izaugsme vērojama digitālajā vidē, kur sabiedriskie mediji sasniedz arvien plašāku auditoriju, tostarp jauniešus un pilsētās dzīvojošos iedzīvotājus, kurus ar grūtībām var uzrunāt lineārajā apraidē.
Viens no pētījuma autoriem Dr. sc. comm. Jānis Juzefovičs atzīmē: “Tieši digitālā vide ir tā, kur šobrīd ir būtiski ieguldīt, jo tajā ir vērojama izaugsme un tā sniedz iespēju sasniegt plašāku auditoriju. Sabiedrisko mediju portālā LSM.LV pēdējo trīs gadu laikā palielinājusies gan sasniedzamā auditorija, gan tas, cik ilgu laiku iedzīvotāji pavada šajā kanālā. Tāpat aug raidierakstu sekotāju skaits un iesaistītā auditorija.”
Izvērtējumā rekomendēts sabiedriskajiem medjiem vairāk segmentēt auditoriju un veidot saturu konkrētām mērķauditorijām, atsakoties no pašreiz dominējošās “visiem par visu” pieejas. Tāpat - veidot saturu vidusslānim, kas ir pilsoniski un ekonomiski aktīvs, zinātkārs un ar augstu pratības līmeni – tai skaitā uzņēmējiem un ar pašiniciatīvu bagātiem Latvijas iedzīvotājiem.
Stiprināt analītisko žurnālistiku un viedokļu daudzveidību
Dr. sc. soc. Andris Saulītis uzsver, ka sabiedrisko mediju uzdevums ir veicināt kvalitāti Latvijas mediju telpā, lai ar valsts finansējuma palīdzību sekmētu visas mediju ekovides attīstību. Izvērtējumā piedalījās 48 mediju un dažādu tautsaimniecības nozaru eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, fokusgrupās diskutējot par sabiedrisko mediju radīto sabiedrisko labumu.
Kaut gan kopumā eksperti pozitīvi vērtē sabiedrisko mediju darbību, vienlaicīgi konstatējams, ka šobrīd bieži raksturīga reportējoša, aprakstoša un viedokļu žurnālistika, taču trūkst analītikas, īpaši ekonomikas nozarē. Tiek rekomendēts sabiedriskajiem medijiem vairāk analizēt notikumus kontekstā, piedāvāt risinājumus un veicināt auditorijas rīcībspēju, līdzdalību un atbildību.
Tas ir iespējams, ja sabiedrisko mediju redakcijās notiek žurnālistu tematiskā specializācija, tiem kļūstot par nozares ekspertiem. A. Saulītis uzsver - lai nodrošinātu žurnālistu profesionālo kompetenču celšanu, ir svarīgs finansējums un vienlīdz svarīga ir arī skaidra un stingra redakcionālā politika, kas paredz, ka medijs balstās arī savā, ne tikai ārējā ekspertīzē. “Tas arī veicinātu uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem, jo tādējādi tie aizvien vairāk būtu nevis tikai platforma viedokļu paušanai, bet kvalitatīvas un drošticamas Latvijas informatīvās telpas stūrakmens,” uzsver A. Saulītis.
Pētījumā konstatēts, ka sabiedriskajos medijos būtu nepieciešams arī vairāk pievērst uzmanību viedokļu daudzveidībai - nodrošināt atbilstošu īpatsvaru politiskās pozīcijas un opozīcijas balsīm un dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā mazākumtautībām, kā arī palielināt nevalstisko organizāciju pārstāvniecību.
Izvērtējumā arī norādīts, ka sabiedrisko mediju veidotais saturs krievu valodā spēj veicināt integrāciju un dod būtisku sabiedrisko labumu. Tostarp rekomendēts stiprināt kultūras satura piedāvājumu mazākumtautību auditorijām. “Saturu par latvisko kultūrtelpu mazākumtautībām radītajā saturā sabiedriskajos medijos būtu nepieciešams stiprināt un paplašināt, ja vēlas veidot sabiedrības intergrāciju uz latviskās kultūrtelpas pamata,” saka A. Saulītis.
Attīstīt izglītojošos un zinātnes raidījumus
Izvērtējumā konstatēts, ka šobrīd izglītojošais un zinātnes raidījumu īpatsvars Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio ir nepietiekams. Tiek rekomendēts piedāvāt vairāk tādu saturu, kas nodrošina zināšanas par dažādām dzīves jomām. Tāpat rekomendēts ieguldīt līdzekļus un attīstīt jaunus un daudzveidīgus raidījumu formātus, kā arī vairāk pievērst uzmanību un diskutēt arī par problēmām, kas aktuālas visas Eiropas un globālā mērogā.
Aicinām noskatīties video ar pētījuma prezentāciju konferencē “Latvijas sabiedriskie mediji un sabiedrība 2023: ieklausīties, ieraudzīt, izprast”.
Par pētījumu
Sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtējums veikts par laika periodu no 2020. līdz 2022. gadam. Pētījumu pēc SEPLP pasūtījuma veica biedrība “Sociālo attiecību pētījumu institūts” Dr. sc. soc. Andra Saulīša un Dr. sc. comm. Jāņa Juzefoviča vadībā. Tajā izvērtēti reguārie auditoriju mērījumu dati, veiktas kvalitatīvās fokusgrupu intervijas, kurās iesaistīti 48 eksperti no dažādām nozarēm, kā arī apskatīti iepriekšējo trīs gadu sabiedriskā labuma iedzīvotāju aptauju rezultāti. Izvērtējums veikts saskaņā ar SEPLP apstiprināto Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju.
Foto autors: Edmunds Brencis, SEPLP publicitātes fotogrāfija