Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - SEPLP) kā VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (turpmāk - LSM ) valsts kapitāla daļu turētāja un augstākā lēmējinstitūcija dalībnieku sapulcē 12. februārī apstiprināja gaidu vēstuli, nosakot vienotā sabiedriskā medija galvenos attīstības virzienus un no tiem izrietošos finanšu un nefinanšu mērķus nākamajam vidēja termiņa darbības plānošanas periodam no 2026. līdz 2029. gadam.
LSM valdei ir uzdots līdz 2025. gada 1. jūnijam izstrādāt un iesniegt SEPLP apstiprināšanai pirmo apvienotā sabiedriskā medija vidēja termiņa darbības stratēģiju 2026. - 2029. gadam.
Atbilstoši gaidu vēstulē kapitālsabiedrībai noteiktajiem attīstības virzieniem SEPLP šajā plānošanas periodā sagaida sabiedriskā labuma vērtības palielināšanu un izvirzīto ikgadējo mērķu sasniegšanu, kā arī sabiedriskā pasūtījuma izpildes kvalitātes pieaugumu, ko Padome vērtēs, veicot visaptverošu sabiedriskā labuma un finansiālās situācijas novērtējumu.
Kopumā LSM noteikti četri attīstības virzieni: 1) attīstīt satura daudzveidību un pieejamību, uzturot tā izcilu kvalitāti; 2) nodrošināt mūsdienīgu uzņēmuma tehnoloģisko attīstību; 3) nodrošināt infrastruktūras uzturēšanu un attīstību; 4) īstenot uzņēmuma efektīvu pārvaldību.
Ievērojot šos attīstības virzienus, politikas plānošanas dokumentos un citos tiesību aktos LSM noteiktos uzdevumus, un veicot VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk - LTV) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk - LR) vidēja termiņa darbības stratēģiju padziļinātu novērtējumu, Padome LSM turpmākajam plānošanas periodam noteikusi septiņus nefinanšu mērķus un no tiem izrietošus prioritāros darbības virzienus:
- LSM arī turpmāk ir jābūt auditorijas pirmajai izvēlei, kopā visās platformās sasniedzot vairāk nekā 80% Latvijas sabiedrības. Lai to nodrošinātu - ir jāattīsta reģionālais saturs, jau no 2026. gada stiprinot medija klātbūtni reģionos, sākot ar Latgali. Ir jāpalielina no Latvijas neatkarīgajiem producentiem iepirktā satura daudzums, jāpalielina lineārā un digitālā satura pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Tāpat jāpalielina audiovizuālu un audiālu jaundarbu radīšana, tajā skaitā filmu un seriālu veidošana. Jāstiprina kultūras satura pieejamība, nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu un arhivēšanu.
- Ņemot vērā medija lietošanas paradumu maiņu, ir jāpieaug LSM klātbūtnei digitālajā vidē, nostiprinot “LSM.lv” kā galveno digitālo platformu, audzējot sasniegto auditoriju līdz 40%. Sabiedriskajam medijam jāturpina attīstīt pakalpojumi pēc pieprasījuma, 2026. gadā nodrošinot pilnvērtīgu to darbību mobilajās aplikācijās un viedtelevīzijā. Ņemot vērā “LSM.lv” kā galvenās digitālās platformas lomu, ir jādefinē un nākotnē jārealizē atbilstošu sociālo platformu izmantošanas politika. Izpētes un attīstības (Research and development) sistēmas darbības rezultātā ir jāpalielina ieguldījumi inovatīvos satura formātos.
- LSM ir jāsaglabā uzticamākā un ietekmīgākā informācijas avota loma Latvijā, palielinot kopējo sabiedrības uzticēšanās rādītāju sabiedriskā labuma ikgadējā aptaujā, sasniedzot 57% atzīmi. SEPLP sagaida, ka pieaugs arī citas sabiedriskā labuma mērķu vērtības un uzlabosies ekspertu vērtējums par sabiedriskā pasūtījuma izpildes kvalitāti. Lai to nodrošinātu - ir jāaudzē pētnieciskā un analītiskā satura īpatsvars dažādos žanros un tematikās. Vienotas programmu un pakalpojumu novērtēšanas sistēmas ietvaros jāturpina regulāri izvērtēt saturs, nodrošinot tā pārskatīšanu un kvalitātes pilnveidi. Būtiski ir nodrošināt caurskatāmu un regulāru komunikāciju ar sabiedriskā medija satura lietotājiem un sabiedrību kopumā, stiprinot atgriezenisko saiti ar auditoriju. Atbilstoši SEPLP definētajai konceptuāli jaunajai pieejai mazākumtautību uzrunāšanā ir jāveic pārmaiņas, kas palielina satura latviešu valodā lietojumu mazākumtautību mērķauditorijā.
- LSM ir jākļūst par līderi savā nozarē, izmantojot inovatīvus risinājumus un tehnoloģijas. Ņemot vērā LTV un LR apvienošanu, ir jānodrošina televīzijas un radio mediju tehnoloģiju un IT sistēmu vienotas arhitektūras izveidi, ir jāturpina investēt esošo studiju modernizācijā, veicinot ieguldījumus studiju automatizācijā un virtualizācijā – robotkameru lietojumā un vienotās režijas attīstībā. LSM ir jāturpina esošo satura informācijas vadības sistēmu (Media Asset Managemet – MAM) risinājumu attīstība un integrācija ar citām IKT sistēmām. Ir jāīsteno valodu automatizācijas risinājuma ieviešana, lai nodrošinātu tulkošanu un titrēšanu video, audio un teksta formātiem digitālās apraides platformās. Tāpat LSM ir jāturpina attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (turpmāk – IKT), televīzijas un radio ražošanas sistēmu virtualizācija, tajā skaitā mākoņpakalpojumi. Atbilstoši tehnoloģiskās attīstības plānam, jānodrošina plānveidīga mākslīgā intelekta tehnoloģiju un rīku izmantošana sabiedriskā pasūtījuma veidošanā, vienlaikus nodrošinot ētisku un pārdomātu tā lietošanu.
- Tāpat SEPLP sagaida, ka tiks nodrošināta kritiskās infrastruktūras attīstība ilgtermiņā. Atbilstoši vidēja termiņa budžeta iespējām tiek realizēts LSM infrastruktūras attīstībai piemērotākais risinājums, kas LSM valdei jāsagatavo līdz 2025. gada beigām. Izmantojot budžeta ieņēmumus un piesaistot līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem u.c. finansējuma avotiem, ir jānodrošina infrastruktūras modernizācijas projekti, veicinot energoefektivitāti, kā arī stiprinot darbības nepārtrauktību.
- Vienlaikus LSM jānodrošina efektīva cilvēkresursu pārvaldība. No 2026. gada kapitālsabiedrībā ir jānodrošina caurskatāma, vienota un taisnīga atalgojuma politika un uz darba sniegumu balstīta atalgojuma un motivācijas sistēma. Atalgojuma politikai jāveicina iekšējo un ārējo taisnīgumu un jāļauj nodrošināt nozares profesionāļu piesaisti, samazinot to darbinieku īpatsvaru, kuru atalgojums būtiski atpaliek no tirgus mediānas, vienlaikus atbilstoši vidēja termiņa budžeta iespējām sabiedriskā pasūtījuma kvalitatīvai izpildei un līdzekļiem atalgojuma konkurētspējas nodrošināšanai ir jānosaka optimāls štata vietu skaits.
- LSM ir jānodrošina augstākajiem standartiem atbilstoši uzņēmuma pārvaldības mehānismi, kas vērsti uz efektīvu piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Jānodrošina iekšējās kontroles, risku izvērtēšanas un kvalitātes vadības sistēmas darbība atbilstoši labajai praksei. Ikgadējiem iekšējā auditora ziņojumiem jāapliecina iekšējās kontroles sistēmas, tostarp budžeta līdzekļu izlietojuma, uzraudzības efektivitāti.
Gaidu vēstulē izvirzīt arī četri finanšu mērķi, kas vērsti uz pieejamo resursu racionālu un efektīvu izmantošanu, atbilstošu kapitāla struktūru, investīciju programmas realizēšanu un spēju izpildīt saistības un nodrošināt pašu kapitāla pietiekamības līmeni.
Ņemot vērā gaidu vēstules apstiprināšanas brīdī esošo ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī neskaidrību par izmaiņām LSM finansēšanas modelī, Padome no LSM sagaida, ka tiks realizēta plānveidīga, uz ilgtspējīgu attīstību vērsta, sabalansēta budžeta ieņēmumu un izmaksu, tostarp investīciju, plānošanas politika, lai tādējādi nodrošinātu Stratēģijas nefinanšu mērķu un darbības virzienu izpildi atbilstoši vidēja termiņa valsts budžetā rezervētajam bāzes finansējumam.