Latvijas iedzīvotāji par vienu no būtiskākajām vērtībām sabiedrisko mediju darbā uzskata viedokļu daudzveidību - tā liecina Sabiedrisko mediju tiesībsarga jeb ombuda veiktais kvalitatīvais pētījums par sabiedrisko mediju profesionālās ētikas uztveri, kurā iesaistītas Latvijas iedzīvotāju fokusgrupas.
Ar pētījuma rezultātiem sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne iepazīstināja konferencē “Latvijas sabiedriskie mediji un sabiedrība 2023: ieklausīties, ieraudzīt, izprast”.
Dati liecina, ka sabiedriskie mediji sasniedz lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, tomēr, lai saprastu, kas slēpjas aiz skaitļiem, nepieciešams padziļināti izzināt cilvēku attieksmi un mediju lietojuma pieredzes. Konferences laikā Anda Rožukalne prezentēja ombuda iniciētā un tirgus un sociālo pētījumu uzņēmuma “Latvijas Fakti” veiktā pētījuma rezultātus par to, kā uz mediju pašregulāciju un iespējām aizstāvēt savas intereses gadījumos, kad radušās šaubas par mediju ētiku, raugās Latvijas iedzīvotāji - septiņu fokusgrupu dalībnieki.
Kā ļoti svarīga vērtība pētījumā izkristalizējusies viedokļu daudzveidība sabiedriskajos medijos. Daudzi respondenti vēlas dzirdēt pretēju viedokli, pat ja tam nepiekrīt, tomēr uzsverot, ka tam jābūt saprātīgam, skaidram un argumentētam. Vienlaikus latviešu respondentu grupās biežāk pastāv iebildumi pret viedokļiem, kas varētu būt sabiedrībai potenciāli kaitīgi, piemēram, Kremļa pozīciju atbalstoši.
Pētījumā secināts, ka lielākā daļa respondentu izprot sabiedrisko mediju uzdevumus un augstu vērtē to profesionālo kvalitāti. Tomēr sabiedrība ne vienmēr saprot atšķirību starp sabiedriskajiem medijiem un komercmedijiem. Kā būtiskākie pārmetumi sabiedriskajiem medijiem fokusgrupās izvirzījās šaubas par pietiekamu neatkarību un aizdomas, ka tie apkalpo “valdošo eliti”.
A. Rožukalne atklāja, ka vārda brīvības jēdziens pirmajā acumirklī visiem šķitis skaidrs, tomēr, kad tas bija jāizskaidro, latviski un krieviski runājošo respondentu domas atšķīrušās. Latviski runājošie pārsvarā uzskata, ka sabiedriskajos medijos pāstāv vārda brīvība, savukārt krievvalodīgie respondenti tam pilnīgi vai daļēji nepiekrīt.
Ko darīt gadījumos, kad šķiet, ka mediji pārkāpuši profesionālo ētiku? Par to respondentu informētība ir zema, daļa arī atzina, ka šādu problēmu risināšanai netērētu savu laiku. Vienlaikus vairums pozitīvi vērtē iespēju vērsties pie ombuda, kā būtiskāko risinājumu redzot nevis sodus, bet sarunu un skaidrojumus.
Atbildot uz jautājumiem par ombuda darbu, A. Rožukalne iepazīstināja ar ombuda pagājušā gada darbības rezultātiem, norādot, ka pārkāpumi konstatēti aptuveni trešdaļā vērtēto iespējamo ētikas pārkāpumu jeb deviņos gadījumos gada laikā.
Sabiedrisko mediju saturam kvalitātes ziņā būtu jāpārspēj citi informācijas avoti
Konferences noslēgumā žurnālista Arņa Krauzes vadībā norisinājās diskusija “Kā sabiedrība izprot mediju profesionālo ētiku?”, kuras dalībnieki centās rast atbildes uz ombuda pētījuma radītajiem jautājumiem par to, kā sabiedriskos medijus uztver dažādas sabiedrības grupas.
Viens no tiem — kā sabiedriskajiem medijiem piesaistīt jauniešu auditoriju.
Ingūna Irbīte, medijpratības eksperte, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja un Izglītības attīstības centra pasniedzēja, atklāja, ka jaunieši šobrīd informāciju no sabiedriskajiem medijiem iegūst drīzāk fragmentāri un nejauši, nekā apzināti, kā arī pauda uzskatu, ka viens no uzdevumiem būtu mērķtiecīgāk un sistēmiskāk strādāt pie mediju cilvēku un skolotāju tuvināšanas. Savukārt Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna norādīja, ka jauniešus aizsniegt ar lineārajiem medijiem — radio un televīziju — vairs nav iespējams, un viņiem jāpiedāvā digitālā vide ar tai piemērotu saturu.
Pētījums atklāja, ka sabiedrība ne vienmēr saprot atšķirību starp sabiedriskajiem un komercmedijiem, tāpēc viens no mērķiem būtu šo izpratni veicināt. Tāpat sociālo mediju laikmetā svarīgi veicināt sapratni, ar ko atšķiras profesionāla žurnālistika no neprofesionālas. I. Irbīte pauda pārliecību, ka attiecībā uz jauniešu izglītošanu galvenais veids, kā to panākt, ir caur praksi — kopīgi lasot un salīdzinot dažādus informācijas avotus. Savukārt Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe sacīja, ka mēģinājumi kaut ko mākslīgi iestāstīt nedarbosies, bet sabiedriskajiem medijiem jāveido pietiekami kvalitatīvs saturs, lai uzreiz redzams, ka tas ir ar kvalitātes zīmi. Viņai piekrita arī A. Brauna, piebilstot, ka auditoriju var pārliecināt tikai ar satura kvalitāti, turklāt tieši tādos formātos, kādus auditorija patērē. Kā nozīmīgu rīku cīņā ar propagandu un dezinformāciju viņa izcēla faktu pārbaudes rubrikas. Portāla “Satori” redaktors, filozofs Igors Gubenko rosināja mediju kritiku veidot par mediju satura daļu, lai veidotu skatu no malas.
Būtisks jautājums pētījuma rezultātu kontekstā — kā krievvalodīgajā un latviešu auditorijā veidot kopīgu izpratni par sabiedrisko mediju lomu un veicināt tiem uzticēšanos. Aleksandra Plotņikova, RUS.LSM.lv galvenā redaktore, novērojusi, ka daļa krievvalodīgās auditorijas nepatērē sabiedrisko mediju saturu arī krievu valodā, jo tas nepiedāvā pietiekošu izkaides funkciju, kas šai auditorijas daļai ir svarīgāka par analītiku.
Savukārt Igors Gubenko pauda uzskatu, ka problēma ir plašāka par mediju patēriņu: “Runa ir par atsvešinātību no valsts, uzticības krīzi, kas nav tikai krievvalodīgo grupā. Tas ir liels stāsts par visu pēdējo desmitgažu integrācijas un saliedēšanas procesu. Lai cilvēki sekotu līdzi saturam un atgrieztos, saturam jābūt par viņiem un ar viņiem. Tu neveido saturu jauniešiem, balstoties tikai savos priekšstatos par to, kas viņiem aktuāli, bet iesaisti viņus.”
Pētījumā izgaismotā problēma par viedokļu dažādības trūkumu raisīja jautājumu — vai sabiedriskajiem medijiem ir jāatspoguļo visi viedokļi, arī tie, kas varētu būt sabiedrībai potenciāli kaitīgi.
“Stāsts nav par viedokļu kaitīgumu, bet redakcionālajām vadlīnijām un faktos balstītu informāciju. Caur šo sietu jāskatās uz visu, kas tiek laists ēterā. Ja tur nokļūst sazvērestības teorijas vai propaganda, tad nevaram to publicēt, skaidri nepasakot, ka tā ir dezinformācija. Piemēram, ja parādās alternatīvs viedoklis par vakcīnām, to var uzklausīt, bet pēc tam lūgt komentēt zinātniekiem un ekspertiem,” jautājumu komentēja A. Brauna.
Konference “Latvijas sabiedriskie mediji un sabiedrība 2023: ieklausīties, ieraudzīt, izprast” ir viena no nozīmīgākajām konferencēm sabiedrisko mediju jomā Latvijā. To ik gadu organizē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un sabiedrisko mediju ombuds sadarbībā ar Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un portālu LSM.LV.
Foto: Edmunds Brencis, SEPLP publicitātes fotogrāfija
