Šogad lielāka sabiedrības daļa nekā iepriekš atzīst, ka Latvijas sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.LV - stiprina piederības sajūtu Latvijai, veicina interesi par notiekošo un mudina kritiski domāt - liecina jaunākais Latvijas sabiedrisko mediju Sabiedriskā labuma pētījums. Vienlaikus iedzīvotāji sagaida vairāk satura dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Šī gada aptaujā vairāk iedzīvotāju nekā iepriekš atzinuši, ka sabiedriskie mediji stiprina piederības sajūtu Latvijai. Salīdzinot ar 2022. gadu, šis rādītājs audzis par 6%, sasniedzot 53%. Aptuveni katrs ceturtais (26%) paudis neitrālu attieksmi (“nedz piekrītu, nedz nepiekrītu”), bet 14% tam nav piekrituši. Savukārt 7% aptaujāto atturējušies, izvēloties atbilžu variantu “Grūti pateikt/Nav atbildes”.
Arī mazākumtautību iedzīvotāji norādījuši, ka Latvijas sabiedriskie mediji stiprina viņu piederības sajūtu Latvijai. Ja pērn tam piekrituši 34%, tad šogad jau 41% aptaujāto mazākumtautību pārstāvju. Neitrālu attieksmi (“nedz piekrītu, nedz nepiekrītu”) šogad pauda 21%, bet nepiekrita 26% respondentu.
No 43% uz 50% audzis arī to sabiedrisko mediju lietotāju skaits, kas norāda, ka sabiedriskie mediji motivē kritiski domāt un spriest par apkārt notiekošo. Savukārt 51% iedzīvotāju atzinuši, ka sabiedriskie mediji palīdz saprast arī citus cilvēkus un viņu skatījumu uz dzīvi. Mazākumtautību auditorijā tā norādījuši 43% aptaujāto sabiedrisko mediju lietotāju.
“Iedzīvotāji novērtē sabiedrisko mediju sniegumu demokrātijas vērtību veicināšanā un uzturēšanā, kā arī sociālekonomiskajā un kultūras dzīvē. Vienlaikus redzam, ka cilvēki sagaida vairāk satura dzīves kvalitātes uzlabošanai. Lai piesaistītu auditoriju un uzrunātu arī tos, kas informāciju arvien vairāk smeļas neprofesionālos informācijas avotos, ir ļoti svarīgi attīstīt daudzpusīgu un kvalitatīvu saturu, kā arī palielināt klātbūtni dažādās digitālajās platformās. Lai to paveiktu, izšķiroši svarīgs ir atbilstošs finansējums sabiedriskajiem medijiem. Bez tā jauna un daudzveidīgāka oriģinālsatura veidošana, kā arī tehnoloģiskā un digitālā attīstība nav iespējama,” saka SEPLP loceklis Jānis Eglītis.
Stiprina vēlmi nebūt vienaldzīgiem un interesēties par notiekošo
Iedzīvotāji šī gada Sabiedriskā labuma pētījumā arī biežāk atzinuši, ka sabiedrisko mediju ziņu un aktuālās informācijas raidījumi stiprina vēlmi nebūt vienaldzīgiem un interesēties par Latvijā notiekošo. Šādi norādījuši 55% aptaujāto, salīdzinot ar 48% pērn. Savukārt 48% norādījuši, ka sabiedriskie mediji palīdz saprast iemeslus valstī pieņemtiem lēmumiem. Iepretim tam, vien 17% aptaujāto uzskata, ka sabiedriskie mediji to nedara, bet 29% izvēlējušies neitrālu pozīciju (“nedz piekrītu, nedz nepiekrītu”).
Audzis arī iedzīvotāju novērtējums par to, ka sabiedriskie mediji ziņu un aktuālās informācijas raidījumos pārstāv visas sabiedrības intereses, tam piekrītot 44% aptaujāto, bet vēl 28% izvēloties neitrālo “nedz piekrītu, nedz nepiekrītu” pozīciju. Katrs piektais (21%) gan tam nepiekrīt.
57% no sabiedrisko mediju lietotājiem uzskata, ka saturā tiek atspoguļoti dažādi viedokļi, kas atšķiras no paša respondenta skatpunkta. Vēl aptuveni katrs ceturtais aptaujātais tam nedz piekrīt, nedz nepiekrīt, bet vien 13% aptaujāto sabiedrisko mediju saturā nesaredz šādu viedokļu daudzveidību.
Iedzīvotāji pozitīvi novērtē ziņu un analītiskos raidījumus; vairāk sagaida saturu dzīves kvalitātes uzlabošanai
“Redzam, ka iedzīvotāji pozitīvi novērtē sabiedrisko mediju ziņu un analītiskos raidījumus, diskusijas par politiku un ekonomiku. Savukārt tas, kur šobrīd ir zemāks vērtējums un ko iedzīvotāji vairāk sagaidītu, ir vērtīgs un saistošs saturs, kas vairo zināšanas dzīves kvalitātes uzlabošanai - par dzīvesstilu, ģimeni, mājsaimniecību, veselību -, kā arī iedvesmo uzdrīkstēties darīt un realizēt sevi. Ir pamats uzskatīt, ka cilvēkiem arī pietrūkst interesantu, aizraujošu inovatīvu formātu,” saka SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
Viņš uzsver: “Ja valsts finansējums sabiedriskajiem medijiem pieaugtu, mēs kā sabiedrība iegūtu daudz vairāk. Nav pieļaujama situācija, ka kara un dezinformācijas apstākļos patreizējā sabiedrisko mediju finansēšanas kartība liek samazināt oriģinālsatura apjomu, nevis gādā par attīstību un uzticamas informācijas palielināšanu.”
Lai piesaistītu auditoriju, nepieciešams paplašināt satura daudzveidību
“Daudzpusīgs un kvalitatīvs saturs ir un būs pamats Latvijas iedzīvotāju vēlmei lietot sabiedriskos medijus. Tādēļ satura attīstībai un klātbūtnei dažādās digitālajās platformās jābūt galvenajai prioritātei turpmākajā darbā,” saka SEPLP loceklis Jānis Eglītis.
“Lai uzrunātu tos iedzīvotājus, kas šobrīd neizmanto sabiedriskos medijus, ir nepieciešams tematiski un žanriski daudzveidīgāks un kvalitatīvāks saturs ar izklaides elementiem, jo šo mērķauditoriju medijos mazāk interesē t.s. “smagie” žanri jeb ziņas un analītiskie raidījumi, kā arī kultūra. Tā vietā priekšroka tiek dota izklaidei un ārvalstīs veidotam saturam, kuram arī ir iespēja stiprināt uzticēšanos demokrātiskām vērtībām un piederības sajūtu Latvijai,” saka LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.
Par sabiedriskā labuma pētījumu
Pētījums ik gadu tiek veikts, lai apzinātu iedzīvotāju vērtējumu par sabiedrisko mediju darbu un ņemtu vērā sabiedrības viedokli, veidojot sabiedrisko pasūtījumu turpmākajiem gadiem. Aptauja tiek īstenota saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izstrādātu Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju. Pētījumu īstenojis neatkarīgs eksperts - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis (Dr. sc. soc.). Aptauja veikta sadarbībā ar “Norstat Latvia” 2023. gada aprīlī - jūnijā tiešsaistē, aptaujājot 3614 respondentus.