Izvērtējot sabiedriskā pasūtījuma izpildi, kopumā pozitīvu vērtējumu par šogad jūnijā aizvadīto Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu atspoguļojumu sabiedriskajos medijos sniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) piesaistītā recenzente – politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle. Viņas ieskatā EP vēlēšanu atspoguļojums atbilst sabiedriskajam pasūtījumam, kā arī noteiktajiem satura kvalitātes, viedokļu dažādības un citiem rādītājiem. Neatkarīgā eksperte sniegusi arī savas rekomendācijas.
“Kopumā EP priekšvēlēšanu periods sabiedrisko mediju kanālos un platformās ir atspoguļots pietiekami plaši, saprotami un daudzpusīgi – no vispārīga ieskata līdz detalizētai ekspertu analīzei. Kopējā satura kvalitāte vērtējama kā augsta un piedāvātais saturs ir daudzveidīgs, ar atsevišķiem nebūtiskiem trūkumiem. Piedāvātais saturs nodrošina sabiedrības informēšanu, izglītošanu un iedzīvotājiem nozīmīgu tematu padziļinātu analīzi,” norāda Lelde Metla-Rozentāle.
SEPLP iesniegtajā recenzijā viņa no politikas zinātnes un politisko procesu pētnieka viedokļa analizējusi Latvijas Televīzijas (LTV1), Latvijas Radio (LR1, LR4, PIECI.LV, NABA) un tiem piesaistīto interneta platformu (LSM.lv, RUS.LSM.lv) EP priekšvēlēšanu procesam veltīto debašu, analītisko raidījumu, interviju, rakstu un citu vēstījumu saturu un formu laikā no šī gada 1. aprīļa līdz 9. jūnijam.
Ekspertes ieskatā vēstījumu saturs ir korekti pielāgots vidusmēra vēlētāja izpratnei un uztveres spējām, nepadarot debates, diskusijas vai intervijas tikai par politiķu un analītisko žurnālistu pašrealizācijas vietu. Ticis domāts par to, lai vēstījuma nodošanas forma ir interesanta, uzrunā mērķauditoriju, bet vienlaikus nezaudē satura kvalitāti. Politoloģe pozitīvi vērtē LSM.lv īstenoto praksi daļu no priekšvēlēšanu satura padarīt pieejamu arī angļu valodā, tādējādi paplašinot elektorāta aptveri EP vēlēšanās.
Vienlaikus recenzente atzīmē dažus vājos punktus – reģiona, īpaši Latgales iedzīvotāju neuzrunāšanu ar īpaši mērķētu saturu, diasporas iedzīvotāju neuzrunāšanu, kā arī būtisku pārraižu netranslēšanu zīmju valodā, kas tādējādi neveicina iekļaujošu informatīvo vidi. Viņa rosina, ka būtu lietderīgi apsvērt atsevišķu būtiskāko raidījumu titrēšanu angļu un krievu valodā, tādējādi uzrunājot tos Eiropas Savienības (ES) pilsoņus, kas brīvi nepārvalda latviešu valodu, bet vēlas piedalīties ES vēlēšanās un pieņemt apzinātus, ticamā informācijā balstītus lēmumus.
Ar pilnu Sabiedrisko mediju EP priekšvēlēšanu satura izvērtējumu iespējams iepazīties: ŠEIT