Līdz ar Saeimā 2023.gada 16.martā pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (SEPLL), kas paredz apvienota sabiedriska medija izveidi no 2024.gada janvāra, un 17.martā paredzēto darba grupas vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei pirmo sēdi darbs pie sabiedrisko mediju pārvaldības reformas ir iegājis noslēdzošajā fāzē, informē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP).
Saskaņā ar sabiedrisko mediju pārvaldības likumu 2022.gadā SEPLP izstrādātā Koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību un Koncepcija par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu un to īstenošana ir sabiedrisko mediju pārvaldības reformas, kas uzsākta ar SEPLL pieņemšanu, noslēdzošais posms.
Reformas noslēdzošā posma mērķis ir izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kam ir nodrošināts neatkarīgs un prognozējams, Eiropas vidējam līmenim atbilstošs finansējums, lai augstā profesionālā kvalitāte un ar atbildīgumu sabiedrības priekšā īstenotu SEPLL definētos sabiedrisko mediju darbības pamatprincipus un mērķus.
Koncepcija par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību turpina ar SEPLL pieņemšanu sākto sabiedrisko mediju pārvaldības reformu, un, SEPLP ieskatā, tā ir skatāma ciešā kopsakarībā ar Koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu.
Darbu gaita
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavotie un 16.martā pirmajā lasījumā pieņemtie likuma grozījumi paredz valsts kapitālsabiedrību “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija” apvienošanu uzņēmumā “Latvijas Sabiedriskais medijs” no 2024.gada janvāra.
Paredzams, ka likuma grozījumi tuvākajā laikā Saeimā tiks pieņemti galīgajā lasījumā un stāsies spēkā, ļaujot SEPLP īstenot iecerēto apvienošanas procesu.
Prognozējot, ka SEPLL grozījumi stāsies spēkā aprīlī, SEPLP strādā pie detalizēta apvienošanas projekta plāna, lai nodrošinātu reorganizācijas procesa sagatavošanu un īstenošanu, tajā skaitā jaunā uzņēmuma valdes locekļu atlasi konkursa kārtībā.
Vienlaikus paredzēts arī darbs vairākās darba grupās, piesaistot ekspertus un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbiniekus, lai sagatavotu un īstenotu abu uzņēmumu apvienošanu saplūšanas veidā, nodrošinot darbības nepārtrauktību, tiesību un saistību pārņemšanu.
Pēc Sabiedrisko mediju juridiskas apvienošanas, sākot ar 2024.gadu tiks nodrošināta pakāpeniska sabiedrisko mediju atbalsta struktūru saplūšanu, nodrošinot efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu, savukārt līdz 2025.gadam jāpieņem apvienota sabiedriskā medija vidēja termiņa darbības stratēģija.
Savukārt 17.martā paredzēta darba grupas vienota Latvijas sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņas izstrādei pirmā sēde. Darba grupa tika izveidota, pamatojoties uz SEPLL pārejas noteikumu 8.punktu un 2023. gada 8.februāra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē nolemto.
Padomes vadītajā darba grupā deleģēti pārstāvji no SEPLP, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, Saeimas Juridiskā biroja, Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, biedrības “Latvijas pilsoniskā alianse”, biedrības “Neatkarīgo producentu asociācija”, biedrības “Latvijas Radošo savienību padome”.
Lai nodrošināt darba grupas uzdevumu īstenošanu, pēc nepieciešamības tiks pieaicināti eksperti no Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Eiropas Raidorganizāciju apvienības, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts drošības dienesta, Konkurences padomes, Valsts kontroles, Latvijas Bankas, kā arī finanšu un mediju eksperti.
Darba grupas uzdevums ir atbilstoši SEPLL pārejas noteikumu 8.pantam izstrādāt detalizētu piedāvājumu modelim un attiecīgus likuma grozījumus, lai nodrošinātu neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegtu Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu. Modelī jābūt skaidri noteiktam, kādi ir regulāri izvērtēšanas termiņi un nosacījumi izmaiņām, lai nodrošinātu, ka nenotiek pārkompensācija vai līdzekļu iztrūkums.
Modeļa izstrādē jāpamatojas uz SEPLP izstrādātās Koncepcijas par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa maiņu piedāvājumu un, balstoties sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu izstrādātajos piecu gadu attīstības plānos, jāaplēš pārejas perioda ilgums un pakāpenisks budžeta pieaugums līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunais modelis.
Padome, analizējot starptautisko pieredzi, un dažādus sabiedrisko mediju finansēšanas modeļus Eiropas valstīs, par piemērotāko sabiedrisko mediju finansējuma modeli uzskata sasaisti ar noteiktu nodokļu ieņēmumiem.
Darba grupas darbam jānoslēdzas ar ziņojuma un konkrētu priekšlikumu SEPLL grozījumiem iesniegšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai līdz Saeimas pavasara sesijas noslēgumam.
Reformas mērķis
Koncepcijas paredz, ka ilgtermiņā apvienota sabiedriska elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidei un darbībai ir jānodrošina satura daudzveidība, viedokļu dažādība, izcila kvalitāte, plašs auditorijas aptvērums, satura izplatības platformu dažādošana, demokrātiskās iekārtas, nacionālās kultūras un informatīvās telpas stiprināšana, efektīva valsts budžeta līdzekļu izmantošana un atbildīgums sabiedrības priekšā.
Iecerēto pārmaiņu mērķu izpilde būs novērtējama pēc rezultatīvajiem rādītājiem, kas noteikti dažādos plānošanas dokumentos, normatīvajos aktos un kas tiek mērīti, ar noteiktu regularitāti veicot sabiedriskā pasūtījuma izpildes sabiedriskā labuma testu un citus pētījumus.
SEPLP ieskatā, apvienojot sabiedriskos medijus un nodrošinot tiem atbilstošu finansējumu, tiks sasniegts būtisks sabiedriskais labums un dots impulss Latvijas mediju telpas attīstībai, kā arī tiks stiprināta demokrātija un veicināta labklājība. Īstenojot vienotu sabiedrisko pasūtījumu un vienotu digitālo un attīstības stratēģiju, tiks labāk nodrošināta lineārā satura pielāgošana digitālo platformu vajadzībām, būtiski palielinot auditorijas sasniedzamību. Vairāk resursu būs iespējams novirzīt jauniešu, pusaudžu un bērnu satura attīstībai un vienotas informatīvas telpas stiprināšanai, kā arī tiks nodrošināta ziņu un informatīvi analītiskā satura daudzveidības saglabāšana atbilstoši sabiedriskā medija misijai.
SEPLL 2.pants skaidri definē, ka “sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējais stratēģiskais mērķis ir stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru saskaņā ar Satversmi, šo likumu un citiem likumiem”. Tāpat likuma 3.pants definē sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības 17 pamatprincipus.
Šo principu pilnvērtīgu īstenošanu, ar sabiedrisko mediju radīto saturu pa dažādiem izplatības kanāliem sasniedzot maksimāli iespējamo auditoriju Latvijā un diasporā, SEPLP ieskatā, vislabāk varētu veikt apvienots sabiedriskais medijs, kam nodrošināts neatkarīgs, atbilstošs un prognozējams finansējums Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgā apjomā.
SEPLP, skatot apvienota medija jautājumu kopsakarā ar SEPLL pārejas noteikumos noteikto uzdevumu izstrādāt apvienotā medija koncepciju un citiem normatīvajiem aktiem, uzskata, ka apvienots sabiedriskais medijs stiprinās kvalitatīva satura pozīcijas sadrumstalotajā un apzināti duļķotajā Latvijas informatīvajā telpā.
Apvienotā sabiedriskā medija stratēģiskam mērķim ir jābūt ne vien pēc iespējas saglabāt esošo auditoriju īpatsvaru lineārajās un digitālajās platformās, taču arī būtiski to pieaudzēt, izplatot saražoto saturu digitālajā vidē, tajā skaitā īpaši piesaistot jaunāka gadagājuma cilvēkus, kuri mediju saturu arvien vairāk patērē tikai digitālajās platformās.
Ar Padomes izstrādātajām koncepcijām var iepazīties šeit.