Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) sēdēs 20. jūnijā un 3. jūlijā ir apstiprinājusi sabiedrisko mediju – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) – sabiedriskā pasūtījuma 2022. gada plānu uzdevumu izpildi un atbilstoši likumam savu pārskatu par sabiedriskā pasūtījuma izpildi nosūtījusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Kopā ar padomes sniegto vērtējumu Saeimas komisijai iesniegts arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda vērtējums par sabiedriskā pasūtījuma izpildi, kā to prasa Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Pirmo reizi ar sabiedriskā pasūtījuma gada plānu izpildes atskaitēm iepazinās un savu vērtējumu varēja sniegt arī SEPLP izveidotā sabiedriski konsultatīvā foruma pārstāvji.
SEPLP, sniedzot savu novērtējumu par 2022. gada sabiedriskā pasūtījuma plānu izpildi, secināja, ka, neraugoties uz strauji mainīgajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem, Krievijas agresiju pret Ukrainu un šo satricinājumu radīto energoresursu un inflācijas pieaugumu, kā arī joprojām gada sākumā aktuālo Covid-19 izplatību pandēmijas apstākļos, sabiedriskie mediji ir kopumā izpildījuši gandrīz visus sabiedriskā pasūtījuma konkrētos, 2022. gadam noteiktos, uzdevumus ar nelielām atkāpēm.
2022. gads Latvijas sabiedrisko mediju vēsturē bijis zīmīgs ar to, ka šajā gadā darbu sāka LR un LTV galvenie redaktori un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds, īstenojot vēsturiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju attīstībā un satura kvalitātes uzlabošanā. Ombuda un sabiedrisko mediju galveno redaktoru sadarbībā 2022. gada laikā tapušas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas un atjaunoti LR un LTV Rīcības un ētikas kodeksi.
Vienlaikus notikumi pēdējā gada laikā, kad sabiedriskie mediji pamatdarbības nodrošināšanai un sabiedriskā pasūtījuma apjoma saglabāšanai ir bijuši spiesti ar SEPLP starpniecību vairākas reizes vērsties pie Ministru kabineta ar pieprasījumiem pēc papildu līdzekļiem, skaidri apliecina, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk pieņemt politiskus lēmumus par šo jautājumu risināšanu. Šādā situācijā ir ļoti apgrūtināta mediju vidēja termiņa attīstības plānošana, tajā skaitā stratēģisku lēmumu pieņemšana.
27. jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja lēmumu par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principu maiņu un tālāko virzību likumdošanas procesā. Komisija konceptuāli atbalstīja risinājumu, ka sabiedrisko mediju kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot attīstības plānu trim gadiem, un kopējais finansējums nosakāms ne mazāk kā 0,12 % no iekšzemes kopprodukta piecu gadu periodā.
Atbilstoši komisijas lemtajam SEPLP sadarbībā ar par nozari atbildīgo Kultūras ministriju tuvākajā laikā sagatavos attiecīgu attīstības plānu un nepieciešamos likuma grozījumus, lai Ministru kabinets un Saeima rudenī varētu pieņemt nepieciešamos lēmumus.
SEPLP uzsver, ka ar lēmumiem par atbilstošu finansējumu, no kā atkarīga veiksmīga un jēgpilna sabiedrisko mediju apvienošana, būtībā izšķirsies Latvijas sabiedrisko mediju kā demokrātiskai valstij īpaši būtiskas institūcijas nākotne strauji mainīgajā un digitālajā mūsdienu pasaulē.
Saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu sabiedriskais pasūtījums ir sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām un interesēm atbilstošs plašs un daudzveidīgs informatīva, analītiska, izglītojoša, izklaidējoša, iesaistoša un kultūras satura un pakalpojumu kopums.
Sabiedriskais pasūtījums aptver visas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības satura veidošanā, vadībā, izplatīšanā, pieejamības nodrošināšanā, arhivēšanā, kā arī tehnoloģiju nodrošināšanā un infrastruktūras uzturēšanā, un ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidēja termiņa darbības stratēģija.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vidēja termiņa darbības stratēģiju un sabiedriskā pasūtījuma gada plānu veido saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem.
Redakcionālās neatkarības nodrošināšanai konkrēti sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa raidījumi un programmu plāni paši par sevi nav uzskatāmi par atsevišķu sabiedriskā pasūtījuma priekšmetu.
Vairāk par padomes pārskatu un ombuda viedokli var uzzināt šeit: Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.